Laikmeta ainas brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki”.Plāns.
Ievads. Laikmeta ainas brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki” – spilgta latviešu lauku dzīves glezna 19. gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados.
Iztirzājums. I Zemnieku straujā noslāņošanās, klaušu laiku izbeigšanās un kapitālisma nostiprināšanās procesa raksturīgākās iezīmes:
1) lauku buržuāzijas veidošanās:
a) bijušo klaušu saimnieku tiekšanās pēc zemes;
b) ar blēdību iegūtā vara vietējās pašvaldības iestādēs;
c) dažu saimnieku iedzīvošanās bagātībā ar negodīgiem līdzekļiem.
II Krāpšana un blēdīšanās zemes mērīšanas laikā.
III Tumsonība un atpalicība ļaužu uzskatos.
Nobeigums. Laikmeta ainu atspoguļojums romānā “Mērnieku laiki” – brāļu Kaudzīšu ieguldījums latviešu reālistiskās literatūras attīstībā. Brāļi Kaudzītes romānā “Mērnieku laiki”, attēlodami lauku cilvēku dzīvi Latvijā 19 gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados pat lasītājam 21. gadsimtā spilgti uzbur sava laikmeta norises, dabu un cilvēkus. Viņu romānā atdzīvojas tā laika cilvēks ar visām savām vājībām, trūkumiem un dotībām, atklājas cilvēka patiesā daba – tā savtīgums, mantkārība, naidīgums vai godīgums un tiklums, atklājas Latvijas dabas daiļums.
Likumsakarīga un saprotama 19. gadsimtā, kad mijas feodālisms ar kapitālismu, ir bijušo klaušu laiku saimnieku tiekšanās pēc zemes. Tas izriet gan no latvieša mentalitātes un dzīvesveida, gan gluži praktiskas vajadzības – nodrošināt sevi un savu saimi ar iztiku. Zemes apstrādāšana ir amats, ko lauku cilvēks vislabāk pieprot, un savs zemes gabals nestu saimniekam stabilu un nodrošinātu dzīvi. Diemžel, sapratne par zemes nepieciešamību un stiprās bailes par to, ka zemi nevarēs iegūt vai iegūs neauglīgu un grūti apstrādājamu zemes gabalu, noved zemniekus pie krāpšanas, blēdīšanās un savstarpējas nīšanās. …
