Bizantija un tās nozīme viduslaiku Eiropā

Bizantijas vēsturi pēta bizantoloģijas nozare. Vārdi “Bizantija”, “bizantieši” radās tikai renesanses laikmetā un pašas Bizantijas impērijas pastāvēšanas laikā netika lietots, izveidojās, kad bija jūtama humānistu vēršanās pie Bizantijas kā pie antīkās pasaules turpinātājas. Mūsdienās tiek diskutēts, vai Bizantija ir antīkās pasaules turpinātāja vai Eiropas civilizācijas daļa?
Pasaules kultūras vēsturē Bizantija ieņem izcilu vietu. Viduslaiku pasaule daudz guva no Bizantijas literatūras un mākslas, jo tai piemita cēlas un izsmalcinātas formas, tēlaina pasaules uztvere, izteikts estētisms un filozofisks dziļums. Izglītības, aktīvās garīgās dzīves ziņā un mākslas apgarotībā Bizantijas bija antīkās pasaules tiešā mantiniece un kļuva par sava laika izcilu kultūras un mākslas centru. Savā tūkstošgadu ilgajā pastāvēšanas laikā Bizantija mijiedarbojās ar kultūras impulsiem no Irānas, Ēģiptes, Sīrijas, arābu zemēm u.c. zemēm, tomēr kā galvenais saglabājās no antīkās pasaules (grieķiem, romiešiem) mantotais kultūras pamats.
330.g. 11. maijā Konstantīns dibina Konstantinopoli. Bizantieši sevi identificēja kā grieķiski runājošus romiešus – romejus. Valsts etniskā atvērtība: pamatā bija grieķi, arī trāķieši, sīrieši, slāvi, maķedonieši u.c. Tā bija politiska nācija, kas veidojusies uz Romas politiskās idejas pamata ar grieķisku elementu. Konstantinopoles galvenais uzdevums – būt galvaspilsētai, ar politiskās varas ideju, ka tā ir labāka Roma.

…