SECINĀJUMI
Darba mērķis tika sasniegts, jo tika apgūtas birstošu materiālu īpašību testēšanas metodes: bēruma blīvuma noteikšanai, tukšumainības noteikšanai, granulumetriskā sastāva noteikšanai, putekļainības noteikšanai, drupināmības noteikšanai.
Tika noteikts bēruma blīvumu birstošajam materiālam: Keramzītam, kura vidēji bēruma blīvumu vērtība bija 440 kg/m3, kā arī Kvarca smiltīm, kura vidēji bēruma blīvumu vērtība bija 1430, 1460 un 1590 kg/m3, skatīt 1. tabulu.
Tika noteikts tukšumainība dotajiem birstošajiem materiāliem - kvarca smiltīm. Teorētiskā tukšumainība katram paraugam bija atšķirīga, jo materiālu tukšumainība nesablīvētā stāvoklī ir atkarīga no dažāda smilšu graudiņu izmēru, līdz ar to paraugs Smiltis 1 - 39,54%, paraugs Smiltis 2 - 44,49%, paraugs Smiltis 3 - 45,62%. Tāpat tika noteikta tukšumainību praktiski, kur paraugs Smiltis 1 - 9,79%, paraugs Smiltis 2 - 17,04%, paraugs Smiltis 3 - 15,6%.
Tika noteikts granulometriskā sastāvs, kas tika grafiski attēlots, skatīt 1. grafiku. Pēc rezultātu iegūšanas var secināt, ka birstošais materiāls kvarca smiltis nav derīgas bruģakmens ražošanai, jo katra parauga procentuāli izsijātais daudzums sietiem ar acu izmēriem 1mm un 2mm pārsniedza Y maksimālo robežas vērtību. Vispiemērotākais no paraugiem, lai ražotu bruģakmeni ir Smiltis 1, kuru ir nepiečiešams koriģēt. Lai iekļautos optimālajā granulometriskajā sastāvā bruģakmens ražošanā, paraugam Smiltis 1 būtu nepieciešams pievienot rupjākas smiltis, lai nepārsniegtu Y maksimālo robežas vērtību sietiem ar acu izmēriem 1mm un 2mm.
Tika noteikts putekļainība dotajiem birstošajiem materiāliem. Paraugam Smiltis 1 putekļainība tika iegūta no 14,6% līdz 4,15 %. Paraugam Smiltis 2 putekļainība tika iegūta 0,74% un 0,78%, bet paraugam Smitlis 3 putekļainība tika iegūta 0% un 0,05%.
…
