Birstošu materiālu īpašību noteikšana

SECINĀJUMI

Laboratorijas darba mērķis ir sasniegts. Aprēķinot materiāla bēruma blīvumu kvarca smiltīm, teorētiski nosakot kvarca smilšu tukšumainību, praktiski nosakot un aprēķinot kvarca smilšu granulometrisko sastāvu, praktiski nosakot un aprēķinot putekļu un māla daļiņu saturu kvarca smiltīs un visbeidzot nosakot dolomīta šķembu drupināmību ir apgūta birstošu materiālu īpašību noteikšanas metodes/ testēšana atbilstoši Latvijas valsts standartiem. Atbilstoši darba uzdevumiem var secināt, ka:
1. Iegūtais kvarca smilšu bēruma blīvums ir 1438,3 kg/m3, kas precīzi sakrīt ar teorijā dotajiem 1300 -1500 kg/m3. Iegūtais bēruma blīvums ir mazāks nekā kvarca smilšu materiāla blīvums un loģiski mazāks nekā kvarca smilšu vielas blīvums, jo bēruma blīvuma aprēķinos tiek ņemti vērā starpgraudu tukšumi. Jo tieši bēruma blīvums ir atkarīgs no tā, cik cieši atsevišķi materiāla graudi ir sakārtoti kopējā materiāla masā.
2. Teorētiski noteiktā kvarca smilšu tukšumainība ir 45,3 %, kas iekļaujas teorijā dotajos vidējos 36 – 46%. Tomēr spriežot pēc būvmateriālu lekcijās minētās informācijas, ka, piemēram, lai izgatavotu betonu, un lai samazinātu cementa patēriņu tā veidošanā, jālieto smiltis, kurām ir maza tukšumainība, bet šajā gadījumā 45,3 % kontekstā ar vidējiem 36 – 46% ir diezgan liela tukšumainība. Šajā gadījumā, lai samazinātu kvarca smilšu tukšumainību, vajadzīgajās attiecībās būtu jāsajauc atsevišķās graudu frakcijas vai arī tās jāpapildina ar trūkstošajām frakcijām, kas galu galā nozīmētu mazāku cementa patēriņu.
3. Ņemot vēro attiecīgo kvarca smilšu paraugu, mūsu pārbaudītajām smiltīm smalkuma modulis ir FM=2,904, kas ГОСТ 8736-93 standarta atbilst rupjgraudainām smiltīm.…