Bipolārais tranzistors ir pusvadītāju ierīce - tranzistora veids ar trim dažādu vadītspējas tipu slāņiem un trim izvadiem. Izmanto divu dažādu veidu pusvadītājus - ar elektronu vadītspēju (n jeb negatīvais tips) un ar caurumu vadītspēju (p jeb pozitīvais tips). Bipolāro tranzistoru trīs slāņus un to attiecīgos izvadus sauc par emiteru (E), bāzi (B) un kolektoru (C). Emiters piegādā lādiņnesējus, kurus savāc kolektors. Savukārt bāze ir pārejas apgabals. Apzīmējums tranzistors ir mākslīgi veidots vārds, kas satāv no angļu valodas vārdiem transfer = pārnest un resistor = pretestība; rezistors. Turpretim apzīmējums bipolārs norāda, ka strāvu galvenajā ķēdē nosaka divu dažādu lādiņnesēju veidi. Ikdienas valodā bipolāros tranzistorus lielākoties sauc par tranzistoriem. Var būt divu dažādu veidu bipolārie tranzistori - pnp un npn tipa.
Pusvadītāju slāņu kontakta zonas sauc par pusvadītāju pārejām. Pāreju starp kolektoru un bāzi sauc par kolektora pāreju, starp emiteru un bāzi - par emitera pāreju. Kolektora pārejai mēdz būt daudz lielāks laukums, nekā emitera pārejai. Turklāt bipolārā tranzistora normālai darbībai ir nepieciešams, lai bāzes biezums būtu neliels.…