Organismu savstarpējās attiecības realizējas cīņā par barību (trofiskās attiecības), mitekli un iespējām paslēpties vai uzbrukt (topiskās attiecības), kā arī pretēja dzimuma pārstāvi un pēcnācēju saglabāšanu vai audzināšanu (reproduktīvās attiecības). Evolūcijas gaitā ir izveidojušās ļoti atšķirīgas organismu savstarpējās attiecības. Pēc ietekmes rakstura tās var būt labvēlīgas (apzīmē ar +), nomācošas (-) un neitrālas (0). Šo triju iespēju kombinācijas veido sešus attiecību tipus. Atbilstoši tiem attiecības starp komponentiem var būt
nomācošas jeb ekspluatatīvas (+ -);
abpusēji labvēlīgas (+ +);
labvēlīgi neitrālas (+ 0);
nomācoši neitrālas (- 0);
abpusēji nomācošas (- -);
neitrālas (0 0).
Katrs tips var sadalīties attiecību veidos. Robežas starp minētajām kategorijām ne vienmēr ir skaidri izteiktas. Dabas daudzveidībā arī šajā jomā sastopamas visdažādākās pārejas formas, un bieži vien ir grūti izšķirties par to viennozīmīgu traktējumu.
Nomācošās jeb ekspluatatīvās attiecības (+ -) vienam komponentam ir izdevīgas, otram — kaitīgas. Šī tipa attiecību veidi ir plēsonība, parazītisms, pusparazītisms un fitogrāfija.
Plēsonības gadījumā viens no komponentiem — plēsoņa — iznīcina upuri. Abi komponenti ir saistīti vienīgi caur barošanās attiecībām un katram ir patstāvīgs dzīvesveids. Plēsonībai ir dažādas formas.
Plēsoņa un upuris parasti aktīvi izseko un uzmana viens otru. Šīs formas uzskatāms piemērs ir vilka un stirnas attiecības meža ekosistēmā. Plēsoņas veiksme medībās vai upura spēja izvairīties no nāves ir atkarīga no tā veselības stāvokļa un piemērotības šādam dzīvesveidam.
…
