Lielmolekulāro savienojumu iegūšanās metodes:
Sintētisko lielmolekulāro savienojumu iegūšanas metodes pamatojas uz π saites pārtrūkšanu monomēru molekulās un uz monomēru funkcionālo grupu reakcijām. Jaunus polimērus var iegūt arī, ķīmiski modificējot polimērus.
- Polimerizācijas reakcijas un tās produkti:
Polimerizācijas reakcijās polimēra molekula veidojas, monomēru molekulās pārtrūkstot π saitēm un šīm molekulām pakāpeniski savienojoties garās virknēs. Polimerizācija ir ķēdes reakcija. Polimerizācijas reakcijas izejviela ir nepiesātināts monomērs, kura molekulā ir, piemēram, divkāršā saite C=C vai C=O. Polimerizēties spēj arī daži nestabilie cikliskie savienojumi (piemēram, cikliskie ēteri). 4 Polimerizācijas reakciju ierosina katalizatori vai speciāli savienojumi − iniciatori. Atkarībā no monomēra uzbūves un iniciatora veida polimerizācija noris pēc radikāļu vai jonu mehānisma. Polimerizāciju pēc radikāļu mehānisma var ierosināt arī termiski vai fotoķīmiski. Polimerizācija noris kā ķēdes reakcija, kurā vispirms rodas dimērs, pēc tam trimērs, tetramērs utt. Alkēnu un to atvasinājumu polimerizāciju var attēlot ar šādu vispārīgu shēmu: n n CH2 CH X CH2 CH X kur X = CH3, Cl, C6H5, CN, OH, COOH, NH2, COOCH3. Polimerizācijas reakcijās parasti iegūst termoplastiskos polimērus. Izplatītākie ir polimēri, kas iegūti no monomēriem, kuru molekulā ir divkāršā saite C=C. Polimerizācijas reakcijās iegūst polietlēnu, polipropilēnu, polistirolu, polivinilhlorīdu, politetrafluoretēnu, polivinilacetātu, polimetilmetakrilātu, poliakrilnitrilu, kā arī sintētiskos kaučukus.
…