Dzīvos organismus iedala 5 valstīs pēc Vitakera (1969): Monēras (Monera), Protisti (Protista), Augi (Plantae), Sēnes (Fungi), Dzīvnieki (Animalia). Vīrusus neiedala atsevišķā organismu valstī, jo nepiemīt visas organismiem raksturīgās pazīmes.
Monēras. Piecu valstu sistēmā monēri (Monera) atšķiras ar savu uzbūvi – tie ir prokarioti (organismi, kuriem nav membrānā ietverta kodola) pretstatā citu valstu organismiem, kuri ir eikarioti (tiem ir membrānā ietverts kodols). Uzbūves ziņā šie prokarioti ir vienkāršāki par eikariotiem. Tās ir mazas, vienkāršas atsevišķas šūnas (daļa veido virknes vai pavedienus). Šūnām trūkst daudzu eikariotiem raksturīgo organoīdu (endoplazmatiskā tīkla, Goldži kompleksa). Daļa monēru absorbē barību, bet citas ir fotosintezējošas. Kustīgais vai nekustīgas, dzimumprocesa nav. Uz Zemes ir radušies agrāk par citām dzīvām būtnēm. Sākotnēji ietvēra visas baktērijas (Bacteria), vēlāk attīstoties pētījumiem arī arhebaktērijas jeb arheji (Archaea) un ciānbaktērijas jeb zilaļģes (Cyanobacteria).
Protisti. Vairums protistu valsts (Protista) pārstāvju ir mikroskopiski, bet var būt arī lieli, brūnaļģes. Daļa dzīvo kolonijās, tomēr nav audu, kas raksturīgi daudzšūnu organismiem. Vienšūnu organismā visas dzīvības funkcijas ir jāveic 1 šūnai. Eikarioti; vienšūnas organismi un tieši daudzšūnu pēcnācēji. Protisti var būt līdzīgi augiem (aļģes), dzīvniekiem (vienšūņi) vai sēnēm (gļotsēnes). Raksturīgas pazīmes ir dzimumvairošanās, ir vica un skropstiņas ar 9 + 2 mikrocaurulītēm.
Augi. Augi (Plantae) ir daudzšūnu eikarioti ar labi attīstītiem audiem. Augi ir daudzšūņi, autotrofi fotosintezējoši organismi un aug visdažādākajos vides apstākļos. …
