A (P) ir zieda putekšņlapu kopas (androceja)
apzīmējums zieda formulā
A antigēns ir uz eritrocītu virsmas esošs antigēns, kas nosaka asinsgrupu
A sk. elpceļu atbrīvošana
A sk. ginecejs
A vitamīns (retinols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nodrošina normālu redzi, ādas un gļotādas funkcijas, organisma augšanu; tā trūkums rada vistas aklumu
ABC ir atdzīvināšanas paņēmienu kopums, kas sastāv no elpceļu atbrīvošanas, elpināšanas un sirds masāžas
ābeles ir rožu dzimtas augi – nelieli koki ar īsu stumbru un kuplu vainagu. Vainagu veido divējādi zari. Vieni zari ir garvasas ar gludu mizu, uz kurām pumpuri izvietoti tālu cits no cita, otri – augļzariņi – ir īsvasas ar rievotu, nelīdzenu mizu un tuvu izvietotiem pumpuriem. No nelielajiem, smailajiem lapu pumpuriem attīstās garvasas, bet no lielajiem ziedpumpuriem izveidojas augļzariņi ar 3–8 ziediem. Pēc apputes un apaugļošanās attīstās auglis – ābols. Ābols izveidojas no paplašinātās ziedgultnes, kas izaug un aptver sēklotni. No sēklotnes rodas ābola serde, kurā ir pieci nodalījumi ar divām sēklām katrā, bet no ziedgultnes izveidojas ābola sulīgais mīkstums
abinieki ir žokļaiņu klase – primitīvākie sauszemes žokļaiņi, kas vairojas ūdenī.
Abinieki ir cēlušies no senajām bārkšspurzivīm. Abinieku āda ir kaila un parasti mitra, jo tajā ir daudz gļotu dziedzeru. Daļai abinieku āda izdala indīgas vai kodīgas vielas, kas atbaida uzbrucējus. Abinieku gremošanas orgānu sistēma beidzas ar kloāku. Abinieki apēd daudz kaitēkļu un paši noder par barību dažādiem dzīvniekiem; dažus abiniekus izmanto cilvēku pārtikā un kā laboratorijas dzīvniekus. Abiniekus iedala trīs kārtās – bezastainie abinieki, astainie abinieki un bezkāju abinieki
abiotiskie ekoloģiskie faktori ir klimata, ģeoloģisko un ģeogrāfisko apstākļu ietekme uz ekoloģisko situāciju
…
