Šūnas atklāšana, pētīšana, šūnu teorija.
Šūnu atklāja 1665. gadā Roberts Huks. Viņš ar nazi no korķa nogrieza sloksnīti un aplūkoja to pašdarinātā mikroskopā. Pētot dažādu koku stumbrus viņš saskatīja līdzīgu uzbūvi.
Drīz pēc tam zinātnieki atklāja arī dzīvnieku šūnas un mikroorganiskas būtnes.
Šūnu teorija:
1.visi organismi sastāv no vienas vai vairākām šūnām .
2.katra šūna ir dzīvo organismu pamatsastāvdaļa, kas darbojas patstāvīgi un tajā pašā laikā iekļaujas kopīgās funkcijās.
3.jaunas šūnas rodas tikai daloties vecajām.
Izskaidro doto shēmu.
1.Peptīdasite – primārā struktūra. (Pirmie attēliņi)
Aminoskābes ir saistītas savā starpā ar peptīdiem un veido virkni. Šādu virkni sauc par polipeptīdu.
2.sekundārā struktūra – ūdeņraža saite. ( otrie attēliņi)
Otrā struktūra rodas polipeptīdu virknei savienojoties, spirāle.
3.terciārā struktūra – disulfīdsaite (trešajā attēliņa.. )
veidojas papildu saites starp poz un neg lādētām amonijskābju sānu grupām.
4.kvartālā struktūra – olbaltumvielu molekulu komplekss
ja divas vai vairaakas olbaltumvielas veido kompleksus.
3.b
3.Šūnas uzbūve: citoplazma, membrāna, kodols, citoskelets
Citoplazma – veido šūnu iekšējo vidi. Tā sastāv no ūdens, organiskajām un neorganiskajām vielām. Dzīvā šūnā citoplazma atrodas nepārtrauktā kustībā.
Membrāna – regulē vielu plūsmu starp šūnu un ārvidi, uztur kairinājumu. Membrānā ir divi lipīdu slāņi un olbaltumvielas. Augu šūnām virs membrānas ir biezs šūnapvalks, kas sastāv no celulozes un citām vielām.
Kodols – apkārt kodolam ir divkāršotā membrāna, kurā ir daudz poru. Kodolā atrodas despirdzēta hromosoma, kodoliņš un kodola sula. Hromosoma ir organisma iedzimtības informācijas nesējs.
Citoskelets – atrodas citoplazmā. Tas nepārtraukti veidojas un sairst. Citoskelets nodrošina šūnu kustību un speciālo organoīdu veidošanos.
Atvārsnītes uzbūve un darbība.
- Šūnas, kuras kontrolē ūdens daudzumu augos. To lielums var mainīties regulācijas laikā.
- Nodrošina jeb uztur normālu temperatūru.
- Veic ūdens un gāzu apmaiņu
4.b
8.Eikariotu raksturojums.
Organismus, kuru šūnā ir ar membrānu norobežoti kodoli, sauc par eikariotiem. Pie tiem pieder sēnes, augi, dzīvnieki, cilvēki.
Aknās un nierēs mēdz būt divkodolu šūnas. Augu un dzīvnieku uzbūve un funkcijas ir līdzīgas. Augiem atšķirībā no dzīvniekiem ārējo membrānu klāj šūnapvalks, citoplazmā ir plastīdas un vakuolas ar šūnsulu, bet nav centrocomu – organoīdu, kuri piedalās šūnu dalīšanās procesā.
…
