32. Lihenoindikācija.
Lihenoindikācija - atmosfēras piesārņojuma līmeņa noteikšanas metode, kurā kā bioindikatorus izmanto ķērpjus.Ķērpji ūdeni un barības vielas uzņem tieši no gaisa. Līdz ar to tie ir ļoti jutīgi pret gaisa tīrību. Dažādas ķērpju sugas dažādi reaģē uz gaisa piesārņojumu - jutīgākās sugas izzūd jau neliela pies. gadījumā, turpretī izturīgākās sugas eksistē vēl samērā augstā gaisa pies. Jo lielāks ir gaisa pies., jo mazāk ķērpju sugu un mazāka to aizņemtā platība. Gaisa pies. sasniedzot noteiktu pakāpi, pilnībā atmirst visas ķērpju sugas.
33. Piezemes ozons un tā fitoindikācija.
PO jeb troposfēras ozons rodas galvenokārt atmosfēras pies. (t.sk.automašīnu izplūdes gāzes) un
saules starojuma mijiedarbības rezultātā 0 līdz 5 km augstumā. Ļoti augstas piezemes ozona koncentrācijas sastopamas smogā. Smogs ir gaisa pies, kas rodas piezemes slānī saules gaismas klātbūtnē slāpekļa oksīdiem (NOx) reaģējot ar gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (VOC).
Smoga rašanās galvenais cēlonis – ļoti intensīva autotransporta kustība karstās, saulainās un bezvēja vasaras dienās, kā arī liela rūpniecības uzņēmumu koncentrācija.
Ozona fitoindikācijā izmanto dažādus pret ozona iedarbību jutīgus augus, gan savvaļas sugas, gan speciāli šim nolūkam izveidotus klonus. Ozona bojājumus uz lapām var diagnosticēt vizuāli,
izmantojot palielināmo stiklu vai binokulāro lupu un dokumentēt ievācot herbāriju vai fotogrāfējot.
Ozona bojājumu morfoloģiskās variācijas ievērojami atšķiras starp sugām, tādēļ personai, kas veic fitoindikatīvos pētījumus, ir jābūt speciāli apmācītai. Pasīvais ozona fitomonitorings - Ozona līmeņa
indikācijā plaši izmanto kokaugus. To priekšrocības ir plaša saskares virsma ar gaisa vidi, iespēja atkārtoti analizēt vienu un to pašu īpatņu stāvokli un retrospektīvi izsekot augšanas apstākļu izmaiņām pēc koksnes gadskārtām. Visbiežāk ozona līmeņa bioindikācijā izmanto priedes, alkšņus, apses, bērzus, dižskabāržus, ošus, liepas, vilkābeles u.c.
34. Makrofītu izmantošana ūdenstilpju stāvokļa novērtēšanā Makrofīti ir augstākie ūdensaugi, kas aug ūdenstilpju un ūdensteču malās, gultnēs, pie ūdens
virsmas vai arī brīvi peld ūdenī atkarībā no ūdens vides. Tie raksturo attiecīgās ūdens ekosistēmas stāvokli un struktūru. Šāda ūdens stāvokļa novērtēšana notiek, izmantojot īpašu LVĢMC izstrādātu
monitoringa sistēmu, kas gala rezultātā pasūtītājam ļauj novērtēt ūdenstilpes ūdens kvalitāti un tās iespējamo lietošanu, tostarp, piemēram, lietošanai uzturā, peldvietu ierīkošanai vai vispārējā ūdens stāvokļa un tīrības novērtējumam.…
