Bioģeogrāfija – starpdisciplināra integratīva zinātne, kas cenšas sistematizēt un izskaidrot bioloģiskās daudzveidības telpisko struktūru. Pēta organismu un to sabiedrību izplatību laikā un telpā. Daži uzskata bioģeogrāfiju par dabas ģeogrāfijas nozari, bet citi - bioloģijas nozari. Bioģeogrāfija balstās uz nostādnēm un datiem.
Bioģeogrāfijas apakšnozares: augu, dzīvnieku, ekoloģiskā, vēsturiskā.
Vēsturiskā bioģeogrāfija – bioģeogrāfijas apakšnozare, kas pēta kā vēsturiski mainījies sugas areāls, kad sugas areāls pēc formas kļuva tāds, kāds tas ir tagad, (kādēļ salās ir daudz nelidojušu putnu? (laika gradients ir garš, mērogs globāls, augstāki taksonu līmeņi (ģints, dzimta utt.)
Ekoloģiskā bioģeogrāfija – bioģeogrāfijas apakšnozare, kas pēta kāpēc dzīvnieki dzīvo tieši šeit, kā augsne, klimats u.c. faktori ierobežo sugas areālu, kādēļ sugu daudzveidība atšķiras piekrastē un kontinenta iekšienē (laika gradients īss, mērogs lokāls, reģionāls, sugas un sabiedrības līmenis, mūsdienas sastopami organismi)
Augu bioģeogrāfija (fitoģeogrāfija) – bioģeogrāfijas apakšnozare, kuras galvenais izpētes objekts ir flora un veģetācija. Augu pasaule – vienīgais reālais cilvēces ekonomikas pamats. Cilvēks nespēj līdz galam pakļaut savām vajadzībām. (graudaugu u.c. kultūru nogatavošanās laiks, audzēt jebkuru kultūru KAD un KUR viņš to vēlās).
Flora – visu sugu kopums, kas sastopams noteiktā teritorijā.
Veģetācija – visu augu sugu īpatņu kopums, kas sastopams noteiktā teritorijā
Dzīvnieku bioģeogrāfija -
Bergmaņa likums – jo aukstāks klimats, masa lielāka. (Malajas, Japānas, brūnais, baltais lācis)
Allena likums – siltākā klimatā locekļi garāki nekā vēsākā (zaķa kājas un ausis, lapsa ausis)
Graudaugu izcelsmes un seno civilizāciju areāli ir vieni tie paši (3 reģioni R un C Eirāzija, Austrumāzija, C-Amerika).
Bioģeogrāfijas nozīme – zināšanas Ainavu zinātnē, Fenoloģijā, Augsnes zinātnē, Cilvēka ģeogrāfijā, Tūrismā (gan kā tūristam, gan tūrisma biznesā), izglītības darbiniekam, dabas un vides aizsardzībā. Lietišķā ģeogrāfija – dabas aizsardzībā (1. Cilvēka radītās barjeras sugu izplatībā, biotopu fragmentācija; 2. Prognozēšana – skatoties sugu dzīvē pagātnē, prognozes nākotnei).
Bioloģiskās daudzveidības stūrakmeņi (sugas, sabiedrības, mijiedarbības)
Prokarioti – kodola nav (baktērijas)
Eikarioti – kodols ir (protisti, sēnes, augi, dzīvnieki)
Protisti – heterotrofi vai autotrofi, ķermenis nav dalīts orgānos, nav dīgļa stadijas (aļģes, eiglēnas, zooflagellāti, skrostaiņi u.c.)
Augi – autotrofi, fotosintēze, ķermenis dalīts orgānos, blīva šūnas sieniņa no celulozes.
Sēnes – heterotrofi, blīva šūnas sieniņa no hitīna, barību uzņem ar uzsūkšanu (absorbciju).
Dzīvnieki – heterotrofi, nav blīvas šūnas sieniņas, barību uzņem norijot vai ar absorbciju.
…