Kopsavilkums
Par tādām lietām kā bioētika var rakstīt un diskutēt bezgala ilgi un galu galā nenonākt līdz viena, pareiza secinājuma. Clvēks pēc būtības nevar apstāties uz sasniegta mērķa, viņš pētīs, eksperementēs un attīstīsies tik ilgi, cik spēs, bet problēma ir tāda, ka ne vienmēr cilvēks spēj pamanīt robežu starp pētījumiem cilvēces labā un dabisko likumu pārkāpšanu. Protams, katra no augstāk aprakstītiem zinātņu izpētes laukiem ir neatdalāma mūsdienu dzīves sastavdaļa un tās visas, bezšaubām, palīdz virzīt pasauli uz priekšu un palīdz izvairīties no daudzām problēmām, tāpēc tās ir jāpēta un jāizmanto.
Bioētika pēta tieši morāli un tikumību šajos zinātņu izpētes laukos. No morāles viedokļa gan eitanāziju, gan abortus, gan nāvessodus u.t.t nedrīkst pielietot, jo tās atrodas pretrunā ar dabas nostadītajiem likumiem un tas iz nežēlīgi un netiesīgi pret cilvēkiem un visām dzīvām būtnēm, bet vai tas varētu būt iemesls, lai pārtrauktu to pielietošanu? Droši vien-nē.
Kopumā var teikt, ka bioētika ir vajadzīga, lai cilvēki zinātu robežas, kuras nedrīkst pārkāpt, bet tā nespēs pilnībā ierobežot cilvēci no dabas likumiem neatbilstošās rīcības.
…