Mūsu gadsimta 10. – 20. gadus pasaules psiholoģijā iestājās krīze, ko izraisīja dažādu valstu (Krievijas, Vācijas, ASV) zinātnieku atšķirīgie viedokļi par psiholoģijas priekšmetu. Šo krīzi nosacīja:
pirmkārt, šajās valstīs vadošie filozofiskie uzskati;
otrkārt, dabaszinātņu (fizioloģijas, medicīnas u.c.) attīstības līmenis;
treškārt, atšķirīgie sociālie apstākļi un sabiedrības prasības psiholoģijas zinātnei.
Mūsdienu psiholoģijā nav vienota viedokļa par tās priekšmetu, bet psiholoģijas konkrētajā izpratnē pastāv četri pamatvirzieni:
1.virziens radies ASV un saucas “biheiviorisms” – par psiholoģijas pētīšanas priekšmetu tas atzīst uzvedību;
2.virziens radies Vācijā un saucas “geštaltpsiholoģija” – par pētīšanas priekšmetu tas atzīst apziņu;
3.virziens radies Austrijā un saucas “dziļumpsiholoģija” (psihoanalīze vai freidisms);
4.virziens radies Krievijā un nosacīti saucas “darbības ieeja” – par pētīšanas priekšmetu tas uzskata apziņas un uzvedības saikni.
Tuvāk es pastāstīšu par “biheiviorisma” virzienu. Šis virziens radās ASV kā dzīvnieku uzvedības novērošanas rezultāts.
Biheiviorisma pamatā tika iekļauts funkcionālisms – viens no sarežģīto sistēmu pētīšanas loģikas veidiem, kuru pētīšanu var nodrošināt divejādi:
mēģinot izpētīt visus konkrēto sistēmu veidojošos elementus (strukturālisma loģika)
vai aprakstot to veseluma saturu un funkcionēšanu (funkcionālisma loģika).
Abas šīs pieejas sarežģītu sistēmu pētīšanā papildina viena otru.…
