Bezdarba sekas uz valstu ekonomiku
Ir acīmredzami, ka vistiešāk bezdarbs ietekmēs IKP apjomu, jo mazāks „darbaroku” daudzums saražos mazāk izstrādājumu, kas arī tiek minēts materiālos .
Kā metodi, par bezdarba izraisītiem zaudējumiem valsts IKP, šie materiāli min, ka tiek izmantots Oukena likums. Tas paredz, ka par katru procentu, ko bezdarba līmenis pārsniedz dabisko bezdarba līmeni, notiek 2,5% IKP starpības (Starpība starp reālo IKP un to, kas būtu pie dabiskā bezdarba līmeņa, t.s. potenciālais IKP ) pieaugums, no tā seko, ka reālā IKP un IKP starpības summa veido potenciālo IKP.
Ir interesanti, tas, ka ir ekonomisti, kas uzskata, ka dabiskais bezdarbs ir nepārtraukti mainīgs lielums16 un tādēļ reāla bezdarba ietekme uz IKP starpību ir maza. Tiek secināts, ka gari bezdarba periodi ir kā ieguldījumi lielākiem IKP nākotnē. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka, kaut gan pagātnes lielie bezdarbu periodi ir parādījuši, ka pēc tiem seko lieli ekonomikas uzplaukumi (ASV pēc Lielās depresijas), mans iespaids par dabisko bezdarbu ir tāds, ka tā ir pārāk abstrakta lieta, lai ar to mēģinātu izskaidrot kādus ekonomiskās vēstures faktus.
Bezdarba izraisītās sociālās sekas
Materiālos tika pieminētas arī bezdarba sociālas sekas un tā iespaids uz cilvēka personu17 . Personas darbaspējas kritums, depresīvs skatiens uz dzīvi, noziedzības pieaugums, pasliktinātas attiecības ģimenē un citas nepatīkamas lietas sagaida cilvēku, kas ir iestidzis bezdarbības purvā un nespēj atrast izeju.
…
