Latvijas bezdarbnieku sastāvs pēc dzimuma, tautības, vecuma, profesijas un izglītības ir ļoti mainīgs, un pilnīgi precīzu datu apkopošanu par bezdarbnieku sastāvu un skaitu apgrūtina tā sauktie slēptie bezdarbnieki.
Jebkuras valsts iedzīvotāji tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Autore V. Bikse par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb darbaspēku dēvē tautsaimniecībā nodarbinātos un nestrādājošos iedzīvotājus jeb darba meklētājus. Savukārt, par ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem autors G. Lībermanis dēvē personas, kuras neatkarīgi no vecuma, ir darba spējīgas, bet kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie bezdarbniekiem.1
Bezdarbu iedala dažādos veidos, kā galvenos trīs min frikcionālo, strukturālo un ciklisko bezdarbu.
Autore V. Bikse par frikcionālo bezdarbu (frictional unemployment) raksturo situāciju, kad sabiedrībā pastāv īslaicīgi nenodarbinātie iedzīvotāji, kā arī tie iedzīvotāji, kuri tikko ienāk darba tirgū un meklē savu pirmo darba vietu. Tas konkrēti attiecas uz mācību iestāžu absolventiem un strādātājiem, kuri atrodas darba maiņas procesā.
Savukārt, par strukturālo bezdarbu (structural unemployment) autore V. Bikse raksturo situāciju, kuru izraisa izmaiņas ekonomikas struktūrā, kas noved pie neatbilstības starp strādātāju kvalifikāciju, dzīves vietu un esošajām darba vietām. …
