Neorganiskie plastifikātori ir smalki dispersi veldzētie kaļķi, trekni māli, sasmalcināts kaļķakmens, dolomīts, pelni vai sasmalcināti izdedži. Java ar šādām piedevām kļūst plastiskāka, ērtāk iestrādājama un pie vienāda cementa satura nodrošina pietiekamu betona stiprību. Neorganisko piedevu trūkums ir tas, ka tās vispirms rūpīgi jāsasmalcina un to īpatnējais patēriņš ir augsts. Tās reti lieto kā javas plastifikātorus.
Organiskie plastifikātori ir celulozes rūpniecības atkritumi – sulfātsārmi. Tā sastāvā galvenokārt ietilpst Ca lignosulfāts un lignosulfāta sāļi, kā arī cukurs. Kā jau minēts, cukuri nelabvēlīgi iedarbojas uz betonu un javām, tādēļ šo piedevu vispirms attiecīgi apstrādā. Apstrādāts sulfātsārms ir vērtīgs plastifikātors, kas nesatur cukuru. 0,5% šādas piedevas praktiski nepazemina betona stiprību, bet tikai nedaudz paildzina tā cietēšanas laiku.
Sintētiskie plastifikātori. Betoniem un javām vispiemērotākie ir sintētiskie organiskie virsmas aktīvie savienojumi, t.i., tenzīdi. Jāpiebilst, ka visi mazgājamie līdzekļi un tajā skaitā arī ziepes, satur tenzīdus. Niecīga tenzīdu devas (0,01 –0,2% uz cementa svaru) betona maisījumu vai javu uzlabo, padarot plastisku, iestrādājamāku, novērš ūdens atslāņošanos, kā arī novērš ūdens ligzdu veidošanos.
5.1.1. BETONA MAISĪJUMA IZGATAVOŠANA LABORATORIJĀ
Izmantojamā aparatūra un materiāli: betona izejmateriāli (portlandcements, smiltis, šķembas, ūdens, ķīmiskās piedevas utt.), laboratorijas galds, maisīšanas trauks vai mehāniskais maisītājs, ķelles, lāpstiņas, svari, mērcilindri.
…
