Tiešām skaista un katra latvieša sirdij mīļa ir mūsu dzimtenē visur sastopamā bērzu tīraudze-birzs. Bērzs ir skaists mežmalā starp zaļajām eglēm, vai pļavas vidū, zelta lapas kaisot. Gandrīz pie katras mājas aug daži bērzi, kuros pavasarī vecaistēvs urba sulas, zēni kāra strazdu būrīšus, bet daža laba māte pie koka nostaigāja pēc kautkā, kam esot sakars ar fizisko audzināšanu.
Latvijā bērzs aug jau no senām dienām. Tikko šļūdonis atkāpjas, parādās mazais pundurbērzs, pēc tam lielais bērzs. Pazīstams arī purvu bērzs. Augsnes ziņā pieticīgs, vismīļāk aug vieglā smilts mālā, bet ja tāda nav, aug pat ļoti liesā smilts zemē. Arī par salu tas daudz nebēdā. Gaismu, to gan mīl, un bez tās nīkuļo. Citu paēnā bērzs nemīl augt.
Bērzu dzimtā Latvijā ietilpst vasarzaļi koki un krūmi.
Stumbrs sākumā taisns, tad sazaro. Pirmos gadus, stumbru klājošā miza ir brūngana, tad tā kļūst balta ar melnām kārpiņām-svītriņām. Lapu kronis plašs un smalks. Lapas robainas vai trīsstūrainas. Lapām malas smalki robainas. Jaunām lapiņām matiņi un spīdīga, drusku lipīga virskārtiņa. Vīrišķo ziedu spurdzes nokarenas. Sievišķo ziedu spurdzes īsas, galviņveidīgas, nokarenas vai stāvas. Abu kārtu ziedi atrodas uz viena koka, tapēc saucas vienmāju augs. Bērzs plaukst un zied maijā. Auglis ir viensēklas riekstiņš, kas ietver zvīņā. Sēklas izsēj vējš, nesot lielus gabalus. Bērzs aug arī no atvasēm.…
