Sēšanas laiks dažādām koku sugām ir atšķirīgs. Var sēt pavasarī, vasarā, rudenī un pat ziemā. Pavasaris ir piemērotākais, jo augsne ir pietiekami mitra un ātri sasilst. Bet pārlieku mitrā augsnē sēklu dīgšana kavējas, tās zaudē dīgstspēju. Bērza sēklas to var zaudēt pat dažās dienās. Tās iestrādā 3-4mm dziļumā. Bērzu sēklas sāk dīgt 20-25 o C , 8-25 dienās.
Sēklas, kurās ir bijis maz barības vielu, dīgsti ir niecīgi un ar grūtībām izspiežas cauri augsnei. Rūpīgi ir jāveic augsnes apstrāde pirms sējas. Sēj 10 -15 cm platās vadziņās, pārkaisot sēklas ar augsni, trūdzemi, skaidām, un viegli pieblīvē. Tūlīt pēc sēšanas laista, pat 2-3 reizes dienā, un vēl 2 nedēļas pēc sadīgšanas ik pa 2 dienām. Otrajā gadā lietēšana nav vajadzīga.
6.
Bērzu dīgsti ir jūtīgi pret karstumu, bet apēnošana nav vēlama, jo dīgsti var izsust un atmirt, labāk biežāk palaistīt.
Sēt var arī rudenī, īsi pirms sala iestāšanās, bet sējumus apdraud grauzēji. Bērzu var sēt vasarā, uzreiz pēc sēklu ievākšanas, visizdevīgāk jūlija beigās, augusta sākumā, jo tad sēklas nav jāuzglabā. Ziemā sēj janvārī, februārī, kad izveidojas stabila sniega sega. Taču laika apstākļu dēļ sēšana ziemā nav aktuāla. Bet sausos pavasaros rudens un ziemas sējumi sadīgst ātrāk un ir spēcīgāki.
Sēklu iestrādes dziļums ir atkarīgs no sēklu raupjuma un augsnes sastāva. Bērzam tas ir 0.1- 0.3 cm. Optimāla izsējas norma ir tāda, kura ar minimālo sēklu daudzumu nodrošina maksimālu stādmateriāla ieguvi. Bērzus sēj 8-10 cm platās vadziņās. No 1 kg sēklām var iegūt līdz 60 000 sējeņus. Izsējas normu aprēķina pēc formulas. …
