Ievads
Bērni ir mūsu nākotne, bet par mūsu nākotni ir jārūpējas jau šodien. Bieži rodas situācijas, kad bērns pats nevar sevi aizsargāt, viņš ir bezspēcīgs pret tiem cilvēkiem, kas kādā veidā cenšas gūt labumu sev, nodarot pāri bērnam. Bērniem ir jāvelta īpaša uzmanība, tiem ir nepieciešama īpaša gādība un attieksme. Bērna tiesības ir tādas pašas kā cilvēka tiesības, vienīgi tās ir specifiskas, tās ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības uz izglītību, tiesības uz ģimeni utt.
Ne tikai tuvākajiem cilvēkiem un ģimenei ir jārūpējas par bērniem, šī aizbildņa loma jāuzņemas arī valstij. Valstij ir ļoti liela nozīme bērna tiesību nodrošināšanā, un tā nav mazāka par ģimenes lomu. Tā kā bērns pats savas tiesības neapzinās, viņa nezināšanu pieaugušie var izmantot savtīgās interesēs. Odrijs Čeninats, bērnu delegāts ANO Speciālajā Sesijā par Bērniem izteicās: “Mēs nesam problēmu avoti: mēs esam līdzekļi, kuri nepieciešami, lai tās atrisinātu. Mēs neesam izdevumi : mēs esam investīcijas. Mēs esam ne tikai jauni cilvēki: mēs esam šīs pasaules cilvēki un pilsoņi. Jūs dēvējat mūs par nākotni, bet mēs esam arī tagadne.” Tātad – nākotni mēs veidojam jau tagad, un tas, kādi izaugs mūsu bērni, lielā mērā ir atkarīgs no mūsu rīcības tagad, jo:
• investēšana bērnos ir investēšana nākotnē;
• izmaiņas sabiedrībā – uz labāku vai sliktāku pusi– tieši ietekmēs bērnus;
• sabiedrībai dārgi izmaksā bērnu pamešana novārtā.
Darba mērķis – izskaidrot mūsdienu bērnu tiesības, kā arī dot ieskatu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Latvijā.
1. Bērna tiesības un pienākumi
1.1. Cilvēka pamattiesības
Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām); tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem.
Cilvēktiesības ir skaidras, precīzas un konkrētas tiesību normas, tās ir ietvertas starptautiskos dokumentos un Latvijas Satversmē un likumos.
Demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatā ir cilvēktiesības. Latvijas Republika, jau 1990. gada 4. maijā atjaunojot neatkarību, pievienojās 51 cilvēktiesību dokumentam, tādējādi savu iedzīvotāju un starptautiskās sabiedrības priekšā apliecinot apņēmību sargāt un aizstāvēt cilvēktiesības.
…
