Ievads
Tā ir slimību grupa, kas raksturojas ar dažādām kuņģa-zarnu trakta daļu bojājumu un vairāk vai mazāk izteiktu toksikozi. Slimību izraisītāji ir dažādi patogēni mikroorganismi (Šigellas, Salmonellas u.c.), nosacīti patogēnie mikrobi (Klebsiella, stafilokoks u.c.), arī dažādi vīrusi (ECHO, Koksaki, Rotvīruss, adenovīruss).
Neskatoties uz visai raibo izsaucēju klāstu, klīniskās izpausmes kuņģa-zarnu trakta infekcijām var būt ļoti līdzīgas.
Inficēšanās notiek fekāli-orālā ceļā tieša kontakta gadījumā vai ar inficētiem produktiem un ūdeni. Vīrusu izsauktas zarnu trakta infekcijas var tikt nodotas gaisa-pilienu ceļā. Arī profilaktiskie pasākumi pret šīm infekcijām ir līdzīgi – galvenā loma atvēlēta sanitāri-higiēnisko normu ievērošanai.
Dizentērijas (Šigelloze) – infekciju slimība, kura raksturojas ar resnās zarnas bojājumu, dažādu pakāpju intoksikāciju, biežu, sāpīgu defekāciju, šķidru vēderizeju ar gļotām, strutām, reizēm asinīm. Inkubācijas periods ir dažas stundas līdz 7 dienas. Būtiskākie simptomi ir intoksikācija un zarnu darbības traucējumi. Tipiskos gadījumos slimība sākas akūti ar t° 38°-39° C, bērns ir nemierīgs. Fēces pakāpeniski kļūst šķidrākas konsistences ar duļķainiem zaļu gļotu kamoliņiem. Defekācijas laikā bērni sūdzas par sāpēm vēderā, tenezmiem.
Zīdaiņiem dizentērijas gaita lielos vilcienos ir tipiska. Ir nelielas atšķirības – viss simptomu komplekss izteikts vājāk kā lieliem bērniem, hemokolīts praktiski nav vērojams. Ir palpējama spastiska sigma un tenezmu vietā defekācijas laikā zīdaiņiem ir sejas piesarkšana, pavērts ārējais anālās atveres sfinkters. Ja dizentērijai pievienojusies cita infekcija, īpaši ARVI, var attīstīties rehidratācija, kas noved pie acidozes.
Ārstēšana ir individuāla, etapveida, kompleksa. Hospitalizācija ne vienmēr ir obligāta. Bez vadošās antibakteriālo līdzekļu lomas, svarīgu vietu pacienta aprūpē ieņem orālā rehidratācija un diēta.
Prognoze labvēlīga, jo lielākā daļa dizentērijas ir ar vieglu gaitu, slēptu gaitu un lielas problēmas ārstēšana nesagādā.
…
