Pieaugušie ļoti daudz gaida no sava pēcnācēja, grib , lai viņš buru labāks par citiem , spētu veikt vairāk un ātrāk . Nerēķinoties ar viņa temperamentu un fizioloģiskām īpašībām . Tāpēc bieži vien bērni nesaprot, kāpēc vecāki dusmojas , ja viņiem kaut kas nesanāk . Rodas konflikti, bērni tiek emocionāli, dažreiz arī garīgi, traumēti, jo viņi nesaprot, kas ir noticis , kur ir viņu vaina . Tajā pašā laikā pieaugušie ir neapmierināti un arī nevar saprast, kāpēc viņu mazulis ir mazliet lēnāks par citiem vai arī neveicas tik labi kā pārējiem . Iemesls ir vienkāršs , vecāki ir aizņemti ar savām problēmām, darbu , ka nogurst, tāpēc negrib iejusties bērna ādā, izprast viņu . Tomēr vecākiem ir jāsaprot savi pēcnācēji un jāvelta sava uzmanība . Dzīves pieredze , ko iegūst pirmsskolnieki, pirmām kārtām , tiek iegūta ģimenē un tikai tad bērnudārzā vai skolā . Bērni daudz iemācās tieši no pieaugušajiem , tāpēc viņi pielāgojas vecāku dzīvei, lai vēlāk varētu izaugt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem .
Berna audzināšana
Līdz ar bērna piedzimšanu rodas vairāki jautājumi: ka audzināt bērnu , ka izveidot pozitīvas uzvedības iemaņas , kā novērst negatīvu ieradumu veidošanos vai ir jācenšas sasniegt paklausību , kāda soda metode jāpielieto un daudz citu jautājumu.
Galvenais noteikums - bērns jāaudzina jau no paša agrīnākā vecuma . Apmācība jāsāk ar mazāk komplicēto un jāpāriet uz komplicētākā . Bērnam jāizvirza sarežģītākās prasības tikai pēc tam , kad viņš apguvis iepriekšējas iemaņas, piemēram , mācot bērnu dzert no tasītes , vispirms jādod viņam tukša tasīte , lai viņš rotaļājoties un atdarinot pieaugušos , apguru elementārās ar dzeršanu saistītās darbības . Pēc tam , kad bērns iemācījies stingri turēt tasīti, var ieliet tajā nedaudz piena . Sākumā viņš varēs iedzert tikai vienu vai divus malkus .…
