3. „Strazdu būris” – rotaļa attīsta attapību, draudzību, biedriskumu, orientēšanos telpā.
Rotaļas gaita – dažādās laukuma vietās bērni izklaidus uzzīmē vai izliek no akmentiņiem (no čiekuriem, kastaņiem u.c) apļus. Tās ir strazdu mājas – būrīši. Katrā būrī jānovietojas vienam strazdu pārim. Rotaļas dalībnieki ir nepāra skaitā, lai viens strazds būtu bez mājas. Pēc signāla bērni attēlo strazdus, skrien (lido) pa visu laukumu dažādos virzienos. Pēc nākamā pedagoga signāla „Strazdi atlidoja” visi lido uz būrīšiem – nostājas katrā aplī pa divi. Viens bērns, kurš nokavē, paliek bez mājas un skaitās zaudētājs.
Kad visi strazdi izvietojušies pa divi un noskaidrots, kurš zaudējis, seko signāls „Strazdi lido”. Pēc signāla strazdi izlido no saviem būrīšiem pa visu laukumu. Rotaļa sākas no jauna, un strazdi atkal var ieņemt jebkuru brīvo būrīti.
Pedagogam jāraugās, lai bērni neskrietu tikai apkārt aplītim, bet izmantotu visu laukumu. Ja rotaļas dalībnieki ir pāra skaitā, rotaļā iesaistās arī pedagogs.
D. Dzintere un R. Boša savā darbā saka, ka rotaļspēlēs bērns netieši mācās un attīstās. Katrai no tām ir atšķirīgs iedarbības spēks. Svarīgi, kā pieaugušais, izmantodams rotaļspēles struktūru, ievada bērnu rotaļā. Rotaļspēlei jānodrošina bērna vēlme darboties, mācīties (Dzintere, Boša, 1997, 18).
Savukārt D. Dzintere, I. Stangaine uzskata, ja bērns rotaļā aktīvi darbojas, attīstās viņa spējas (sociāli emocionālās, kognitīvās, kreatīvās, fiziskās). Tātad rotaļa izraisa bērnā interesi, prieku, viņš cenšas (mācās) pielietot rotaļā savas zināšanas prasmes. Pilnveidojas viņa pieredze (Dzintere, Stangaine, 2007, 25).
…
