Dažādiem bērniem ir dažādas nervu sistēmas tipoloģiskas īpatnības. Vieni bērni viegli uzbudinās, otriem pārsvarā ir kavēšanas procesi, tiešiem- nervu procesu vājums apvienojas ar paaugstinātu jūtīgumu pret dažāda veida iedarbību, Bez tam bērniem var agri izpausties dažādas dotības vai arī jūtīgums pret noteiktiem kairinājumiem ( redze, dzirde...). Tas saistīts, ar atsevišķu analizatoru dabiskām īpatnībām. Šāda veida dabisko atšķirību dēļ katram bērnam nepieciešama individuāla pieeja.
Otrkārt, bērnu organisms būtiski atšķiras no pieauguša cilvēka organisma lieluma, uzbūves, funkcionēšanas īpatnību ziņā. Pirmajos septiņos dzīves gados noris bērna organisma un nervu sistēmas nobriešana. Bērns ātri aug un pieņemas svarā. Smadzeņu masa palielinās aptuveni 3,5 reizes, izmainās smadzeņu struktūra un pilnveidojas funkcijas. Atšķirīga ir arī dažādu vecuma bērnu fiziskā un garīgā darbība un darba spējas. Tas jāievēro, nosakot bērnam izvirzītā uzdevuma raksturu un tā apjomu. Bērns nav pasīva būtne. Viņš aktīvi darbojas ar priekšmetiem un nonāk saskarē ar apkārtējiem cilvēkiem.
Bērna attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, viņa darbības saturs un raksturs mainās atkarībā no vecuma. Pirmsskolas vecumā bērna darbība ir daudzveidīga- sižetiskās rotaļas, nodarbības, vienkārša darba veidi. Tas sekmē viņa psihisko un fizisko attīstību.
Pirmsskolas periods ir ļoti pateicīgs radošo spēju attīstībai. Bērna normālu attīstību vislabāk nodrošina veselīga ģimene. Emocionāli pārdzīvojumi ļoti ietekmē bērna attīstību. Ģimenēs ar nabadzīgu emocionālo mikroklimatu bērna attīstība var palēnināties, aizkavēties. Turpretim ar draudzīguma, sadarbības, labestības auru piesātināti emocionālie pārdzīvojumi pozitīvi ietekmē bērna attīstību, stiprina viņu turpmākai aktīvai darbībai rosina intelektu.
Lai vecāki varētu gādāt par pilnvērtīgu bērna attīstību ģimenēm, viņiem jāapzinās audzināšanas mērķis- veidot vispusīgi un harmonisku attīstītu personību.
…