KOPSAVILKUMS
Funkcionējoša patvēruma procedūra ir pamats bēgļu aizsardzībai. Latvijā tā ir iedibināta, tādējādi arī izveidojot sistēmisku pamatu aizsardzības statusu (bēgļa vai alternatīvo) ieguvušo personu integrācijai Latvijas sabiedrībā.
Kad sākt integrāciju? Vai tad, kad personas ir oficiāli ieguvušas statusu, vai to darīt jau kopš viņu ierašanās valstī? Tas ir politisks lēmums, kam būtu jābūt praktiski un zinātniski pamatotam valstī izvirzītās integrācijas pamatnostādnēs un balstītam pieredzes izvērtējumā. Eiropā ir sastopami dažādi modeļi, tomēr aizvien vairāk valstu praksē pārliecinās, ka integrācijai, kultūrorientācijai, valodas pamatu mācīšanai, atbalstam socializācijā un citiem būtiskiem integrācijas komponentiem ir jābūt jau sākumā, nevis tikai pēc tam, kad valstī ieradušās personas saņem noteiktu statusu. Tādēļ ir ļoti nozīmīgi, lai Latvija, veidojot savu integrācijas programmu un rīcības plānu bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai pastāvīgi turpinātu izvērtēt sasniegto, identificētu barjeras, mācītos no citu valstu praksēm.
Integrācijas bāzei būtu jābūt kopējām institūcijām, likumu ievērošanai, cilvēka tiesību ievērošanai, iecietībai un atbalstam neaizsargātām sabiedrības grupām. Pamatnostādnēm būtu jābūt nevis kultūras atšķirības noliedzošām, bet gan atbalstošām, ļaujot brīvi attīstīt un pilnveidot savu kultūru vienotā valsts institucionālā ietvarā, cienot valsts un sabiedrības kopējās vērtības. Tādēļ bēgļu un cilvēku ar alternatīvo statusu integrāciju nevar skatīt atrauti no citām politikām un visas sabiedrības integrācijas Latvijā.
Praktiskajā pamatā integrācijas sistēmai būtu jāaptver sekojošas jomas (taču ne tikai šīs):
- kultūrorientācija;
- valodas mācīšana;
- mājokļa atrašana;
- iekārtošanās darbā.
Paralēli šīm jomām, būtu nepieciešams radīt tādu iekļaujošu un visaptverošu sistēmu, kas ļautu sniegt individuālu atbalstu, motivēšanu, kas būtu vērsta nevis uz personas ierobežošanu viņa/viņas, atšķirīgās pieredzes un kultūras dēļ, bet tieši ļautu izmantot šīs atšķirības kā vērtību.
Parasti attiecībā uz bēgļiem, viņu īpašo apstākļu dēļ dažādās pakāpēs tiek izmantota tā dēvētā atbalstošā rīcība jeb, ierasti tulkota kā pozitīvā diskriminācija (affirmative action – angļu val.) Proti, ir vajadzīgs papildu atbalsts, nevis tikai vienlīdzīgi kritēriji, lai bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajiem patiešām varētu palīdzēt integrēties sabiedrībā, jo, kas ir vienlīdzīgi kritēriji vietējiem iedzīvotājiem, piemēram, lai pieteiktos darbā, var būt disproporcionāli pārmērīgi migrantiem (CLIP, 2006). Tādēļ ir ļoti būtiski, lai tiktu piedāvāta individuāla, specifiska palīdzība un atbalsts, gan valodas apguvē, gan mājokļa atrašanā, gan arī, iekārtojoties darbā. Jāņem vērā, ka indivīdiem, dažādām sabiedrības grupām, no kurām nāk bēgļi, ir arī atšķirīgas līdzšinējās pieredzes, vajadzības un iespējas integrēties vietējā sabiedrībā. To arī parāda Kvalitatīvo pētījumu studijas (KPS) 2008. gadā veiktais pētījums attiecībā uz indivīdiem, kuri nāk no bijušajām Padomju Savienības republikām. Krievu valodas zināšanu un vietējas kultūras izpratnes dēļ ir vieglāk iekļauties sabiedrībā. Taču arī šajā gadījumā būtisks jautājums sistemātiska, atbalstoša un pozitīvi motivējoša rīcība valsts valodas apguvē, lai viņi varētu pilnvērtīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā.
No kopējiem uzdevumiem integrācijas programmas īstenošanā nozīmīgākie ir šādi: jāveic patvēruma meklētāju sociālās integrācijas modeļa izstrāde, jāveido apmācības personālam, kas strādā ar patvēruma meklētājiem, aktīvi jāiesaistās starptautiskos sadarbības tīklos ar citām ES valstīm, kā arī jāveido sadarbības tīkls Latvijā starp nevalstiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm patvēruma jautājumu risināšanai.
Institūciju sadarbība
Latvijā ir jāturpina cieša starpinstitūciju sadarbība valsts līmenī, nedublējot vienam otra funkcijas, bet kopīgi nodrošinot labu pārvaldību un atskaitīšanos bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo integrācijā, arī regulāri analizējot situāciju, identificējot barjeras un nosakot kritērijus, kā tiek izvērtēts sasniegtais: pašu bēgļu vajadzības, politikas īstenošanas atbilstība politikas mērķiem, izvērtējot padarīto makro, mezo un mikro līmenī. Rekomendācijās ir piedāvāts sistemātisks un detalizēts modelis bēgļu, personu ar alternatīvo statusu sniegto pakalpojumu efektivitātes izvērtējumam.
…
