Daudzu vairāk vai mazāk bezpersonisku apdzīvoto vietu vidū Skaistkalne ( agrākā Šēnberga) izceļas ne vien ar savu skanīgo nosaukumu, bet arī ar virkni tikai tai raksturīgu iezīmju. Skaistkalnes ciemata vēsturi visbiežāk saista ar baznīcas vēstures faktiem.
Par pirmo tagadējā Skaistkalnes novada lēņa īpašnieku kļuva kāds Heinrihs Šēnbergs, kuram šīs zemes „starp Mēmeles un Iecavas upēm” 1489. gadā izlēņoja Livonijas ordeņa mestrs J. Fon Freitāgs- Loringhofens. No pirmā muižas īpašnieka uzvārda tad arī cēlies muižas nosaukums - „Šēnberga”, kas nemainīgi saglabājās līdz pat 20. gadsimtam un ar pagasta padomes lēmumu tika latviskots tikai 1925. gadā. Citādi Šēnbergu darbības pēdas Skaistkalnē vairs nav atrodamas.
Skaistkalne kā apdzīvota vieta, izdevīgā ūdens un zemes ceļu krustojuma dēļ vēsturiski attīstījusies kā tirdzniecības un amatniecības centrs, lielu gadatirgu norišu vieta. 2006. gada sākumā pagasta teritorijā dzīvoja 1430 iedzīvotāji. Pēc apdzīvotības blīvuma (14,8 iedz/km) salīdzinoši ir viens no retāk apdzīvotajiem pagastiem Bauskas rajonā. Kolektīvo saimniecību laikos, saistībā ar saimniecisko ražošanas objektu izveidošanu, veidojušās jaunas apdzīvotas vietas - Putni, Strēlnieki.
Skaistkalnē - pagasta administratīvajā centrā, dzīvo lielākais pagasta iedzīvotāju īpatsvars (49%). Vēsturiskā Šēnbergas apdzīvotā vieta padomju laikā attīstījusies kā kolhoza centra ciemats, ar kompaktu individuālo dzīvojamo māju apbūvi, sociālās infrastruktūras objektu koncentrēšanos. …