Vai zināt, ko nozīmē vārds Bauska? Bauska – slikta pļava, vai arī no vārda bauze – galva, kalna galotnē.
Bauskas novadā ļaužu dzīve kopš seniem laikiem saistīta ar lielākajām Zemgales upēm – Lielupi, Mūsu un Mēmeli. To apliecina pilskalni, arheoloģiskajos izrakumos atklātās apmetnes un kapulauki.
Lielupe sākas pie Bauskas, satekot Mūsai (159 km) un Mēmelei (141 km). Lielupes garums 119 km, kritums 11 m. Tai ir otrais lielākais ūdensguves baseins Latvijā (17 600 km2). Niecīgā virsmas slīpuma un māla ūdens necaurlaidības dēļ Lielupes kreisā krasta pietekas Īslīce, Bērstele, Svitene, Sesava, Vircava, Platone ar to daudzajām sīkajām pietekām izveidojušas visblīvāko upju tīklu republikā. Zemes virskārtā dominē karbonātieži ar dolomītu nogulām (līdz 20 m biezuma), kas atsedzas gan Mūsas un Mēmeles lejtecē, gan ap Lielupi. Lielupes un Mūsas senlejās dolomītu kraujas veido šim novadam neparastas ainavas. Rajona ziemeļaustrumu daļu šķērso Iecavas upe (152 km) un tās pieteka Misa (108 km). Mūsa un Mēmele tek pa ledāju kušanas izveidotu ieleju, kuras platums sasniedz 700 m. Upju platums 30 – 100 m, dziļums 0,4 – 1 m.
Rajonā austrumdaļā ap Bārbeli, Skaistkalni un Vecumniekiem plešas Viduslatvijas nolaidenums, kas pakāpeniski pazeminās Bauskas virzienā. Smilšu un smilšmāla pauguri mijas ar damakšņu mežiem un lapkoku birzīm.
Braucot no Rīgas puses, ceļš ved pa Rīgas smiltāju zemieni līdz Iecavai. Rajona rietumu daļu gar Lietuvas pierobežu un no Bauskas līdz Jelgavas rajonam aizņem Zemgales līdzenums ar savrupām bērzu birzīm un mežu skupsnām dāsno tīrumu vidū. Te atrodas vislielākās un vislabāk iekultivētās aramzemes platības republikā. Te arī iegūst visaugstākās ražas Latvijas. Šajā zonā ir vismazākais nokrišņu (zem 550 mm gadā) un notekūdeņu daudzums Latvijā, kā arī visplānākā sniega sega. Dominē dienvidu un rietumu vēji.
Bauskas rajons robežojas ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Stučkas rajoniem, kā arī ar Lietuvu. Rajons aizņem 1880,86 km2, 31,1% no tā kopējās platības ir meži.…
