Aizsākās Itālijā jau ap 16.gs vidu. Tulkojumā nozīmē „samākslots”, „neparasts”. Jēdziens visai nosacīts, jo sākumā baroka stila parādību pētniekiem tas likās kaut kas dīvains, pārblīvēts. Tikai 19.gs. 80.gados tika definēta mākslas galvenās stilistiskās iezīmes.
Baroka arhitektūra.
Arhitektūrā baroks tiecās pēc iracionālā, pēc mistikas, centās ietekmēt skatītāju ar dramatisku saspringtību, formu ekspresiju.
Arhitektūrā izmantotas brīvi traktētas antīko orderu formas, tikai tās kļūst spēcīgākas un plastiskākas. Pilastri un antablementi tiek izvirzīti no fasādes plaknes tālu uz priekšu. Pilastrus bieži vien nomaina puskolonnas, kas nereti apvienotas kopā pa divām. Viena no dominējošajām īpatnībām ir celtnes sienu izlocītās virsmas, turklāt šos izliekumus atkārto arī dzega un viss antablements. Tā liektajai līnijai un virsmai, elipsveida formām un spirālēm barokā ir liela nozīme kā ēkas ārējā, tā arī iekštelpu izveidē. Pilastriem un puskolonnām pārsvarā izmantoti korintiski vai kompozītorderu kapiteļi.
Sakrālās celtnes veidoja gareniskas vai centriskas ar kupola segumu, konstruktīvi un dekoratīvi akcentējot fasādes. Sāka dominēt divstāvu baznīcas.
Pilis cēla dižas, ar krāšņām fasādēm un goda pagalmu, ko veidoja pils ēkas sānspārnu izbūves. Iekštelpās parasti bija plaša parādes kāpnes, zāļu anfilādes un galerijas.
Plaši izmantots tēlniecisks dekors (bronzas un marmora statujas un ciļņi, zeltīti stuka un koka dekoratīvi rotājumi).
Baroka meistari tiecās pēc masām, pēc šo masu dinamikas un sarežģītiem ansambļiem.
Baroka arhitektūra Itālijā.
Roma bija baroka veidošanās centrs, un ar laiku tipiska baroka pilsēta, kas īpaši izcēlās ar arhitektūru.
Baroka laika arhitekti Itālijā neieviesa īpašus ēku tipus, bet lielākoties papildināja renesanses tipa ēkas ar jauniem konstruktīviem un dekoratīviem elementiem.
Šajā posmā Itālijā visvairāk plauka sakrālo ēku, kā arī piļu un greznu villu celtniecība. Pilis bija greznas un dižās, bieži vien ar sānspārniem, kas ļāva veidot parādes pagalmu.
Neparasti greznas bija ārpilsētu pilis un villas, ko ieskāva parki un dārzi, kurus savukārt greznoja paviljoni, mākslīgi ūdenskritumi un dekoratīvi skulpturāli veidojumi.
…
