Baroks kā stils veidojās 16. gs. beigās un 17. gs. sākumā. Visuzskatamāk baroks izpaudās arhitektūrā – piļu un baznīcu celtniecībā. Bieži vecās gotiskās baznīcas un jau viduslaikos celtās ēkas tika atzītas par neglītām un nemodernām, pārdzīvoja, izmantojot baroka elementus, vai vismaz izrotāja baznīcu ar baroka altāri. Arī pilsētnieku un zemnieku mājās bija vērojamas baroka stila iezīmes.
Ievērojamākie baroka laikmeta arhitekti ir Džovanni Lorenco Bernīni un Frančesko Bartolomeo Rastelli.
Bernīni ir itāliešu gleznotājs, arhitekts un tēlnieks, arī baroka stila aizsācējs un talantīgs skatuves inženieris. Bernīni vissvarīgākais baznīcu pasūtījums, kurš nāca no Vatikāna, ir Sv. Pētera Katedrāle. Kā arī 1665. gadā Parīzē Bernīni iesāka īstenot Luvras jaunās fasādes projektus. Viens no arhitekta izgudrojumiem ir rindu mehānisms.
Rastelli ir slavens itāļu izcelsmes krievu arhitekts. Visspilgtākais krievu baroka stila pārstāvis. Slavenā B.K. Rastelli dēls. Pirmais nozīmīgais pasūtījums bija bijušā Moldāvijas valdnieka Dimitra Kantemira pils būvniecība 1721. gadā. Rastelli ir būvējis arī pilis Latvijā, pēc hercoga Bīrona pasūtījuma Rundālē (Rundāles pils) un Jelgavā. Divi pazīstamākie darbi : Smoļnija klosteru ansamblis ar visaugstāko zvanu torni Sanktpēterburgā un visā Krievijā. Ziemas pils ar tās slavenām Jordānas kāpnēm.…
