Baroka laikmets bija spožs un grezns laiks Eiropas mākslā un kultūrā. Dzīve galmos un bagātajās ģimenēs uzbangoja ar sevišķu spožumu. Tika uzsvērta monarhu varenība. Cilvēku uzskatīja ar Visuma centru.
Tas bija Eiropas valstu nacionālās pašapziņas rašanās laiks, kuras iespaidā attīstījās valstu kultūra, valoda un literatūra. Šo procesu aizsāka tādi dižgari kā rakstnieki Servantess Spānijā un Moljērs Francijā.
Zinātne raisījās vaļā no māņticības, radās atklājumi, kuri savu nozīmi nav zaudējuši arī mūsdienās. Galileo Galilejs un Johaness Keplers veica savus atklājumus astronomijā. Ārsts Viljams Hārvijs atklāja asins cirkulēšanu principu. Tas bija absolūtās monarhijas laiks. No 1643. gada Francijā valdīja Luijs XIV, dēvēts par „Saules karali”. Viņa laikā Francija kļuva par Eiropas kultūras lielvalsti. Uzplaukumu piedzīvoja tēlotāja māksla, mūzika, literatūra. Luija XIV laikā tika uzcelts skaistākais baroka mākslas piemineklis – Versaļas pils. Tajā pilnībā var redzēt baroka stilu arhitektūrā. Pils simbolizē monarha varu.
Spānija un Itālija saglabāja un attīstīja tālāk savu nacionālo mākslu. Itālija kļuva par mūzikas modes noteicēju visu Eiropā.
Mākslā sevišķu uzplaukumu piedzīvoja glezniecība – Dienvidnīderlandē darbojās Rubenss, bet ziemeļos – Rembrants.
Anglijā notika straujš ekonomikas uzplaukums, taču nacionālajā kultūrā pēc renesanses bija vērojams apsīkums. Anglijas galmā darbojās izcilais vācu komponists Georgs Frīdrihs Hendelis, kuru angļi uzskatīja par savu nacionālo komponistu.
Vācijā Trīsdesmit gadu karš izpostīja trīs cilvēku paaudzes, kā arī skaisto gotisko kultūru. Vācijā darbojās izcilākais baroka laika komponists Johans Sebastiāns Bahs. Katrs atzīts mākslinieks baudīja lielu cieņu, kaut arī bija tikai monarhu vai augstmaņu kalps.…