17.gs. beigās Latvijā no Holandes, Ziemeļvācijas, Polijas un Zviedrijas ienāca jaunas vēsmas pilsētbūvniecībā un līdz ar to arī – baroka stils.
Latvijā baroka ietekmei atsevišķos reģionos ir noteiktas atšķirības, tomēr kopumā nosacīti var izdalīt trīs galvenos baroka mākslas evolūcijas posmus: agrīno (no 17.gs.50.gadiem līdz 18.gs.30.gadiem), kad baroka arhitektonisko kompozīciju sistēmā vēl jūtama viduslaiku arhitektūras ietekme; attīstīto baroku (18.gs.30 – 60.gadi), kad šī stila formas sasniedza māksliniecisko briedumu, bet interjeros pāriet rokoko gaisīgajā ekspresijā, un vēlīno (18.gs.60 – 80.gadi), kad vērojama barokālo kompozīcijas paņēmienu un dekoratīvo formu vispārējā transformēšanās gan izsmalcināti greznajā rokoko ievirzē, gan arī klasicisma iespaidotā vispārinātās vienkāršošanās virzienā.
1639.gadā Iekšrīgas galvenos vārtus un ieeju pārcēla uz Kaļķu ielu. Pa maģistrālo Kaļķu ielu taisnā virzienā varēja nokļūt līdz Rātslaukumam un līdz galvenajiem vārtiem Daugavas pusē – Svērtuves vārtiem.
1663. gadā tika atklāta Rīgas dzeramā ūdens iekārta, kas pa koka caurulēm novadīja ūdeni uz dažādiem pilsētas rajoniem. Šī iekārta darbojās 200 gadus. 1743. gadā Rīgas nami ieguva nakts apgaismojumu – lukturus ar svecēm, lai gan vēl joprojām rīdziniekiem bija aizliegts vēlās nakts stundās iziet ielās bez savām rokas laternām.
Ēkas Iekšrīgā sāka celt simetriski gar ielas malu. Šo regularitāti papildinot ar dekoratīvajiem elementiem, Rīgā ienāk baroka stils
Bagātie pilsētas vīri sev lika celt nu jau trīsstāvu ēkas, kurās galvenie apartamenti atradās 2.stāvā, pirmais stāvs tika atvēlēts dienesta vajadzībām, bet pagrabs, zemais 3.stāvs un bēniņi tika izmantoti noliktavu vajadzībām. Ar laiku arī 3.stāvā tika būvētas dzīvojamās telpas.
Namu fasādēs iezīmējas simetrisks dalījums, kas loģisko turpinājumu ieguva iekštelpu izveidē. Savu nozīmi zaudēja agrāk izplatītā halle ar atklāto pavardu, toties palielinājās dzīvojamo telpu skaits un izmēri. Interjerus sāka izgreznot ar monumentāliem gleznojumiem. Fasādē plaši izmantoja pilastrus, jaunu dekoratīvu izveidi ieguva portāli. Modē nāca no kaļķakmens cirstu akanta lapu savijums un augļu vītnes, vāzes, kā arī alegoriski cilvēku un figūru atveidojumi. …
