Baroka un apgaismības laikmeta kultūra Latvijā

18.gadsimtā zemnieku stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās. Dzimtcilvēkus varēja pirkt un pārdot, izšķirot ģimenes. Viņus mainīja pret lopiem un mājdzīvniekiem. Tas notika laikā, kad visur citur Rietumeiropā dzimtbūšana bija atcelta.
Literatūra.
Spilgts baroka literārās formas raksturs ir G.Manceļa sprediķiem (tēlaina, ritmizēta proza, folkloras elementu izmantojums, emocionāla spriedze. Manceļa sprediķu adresāts – latviešu zemnieki – sevī iemieso šo tekstu renesanses etnisko principu.
Mancelis ir īsts baroka laikmeta ideju paudējs.

Šā laikmeta pretrunīgums un spriedze visuzskatāmāk iezīmējas Jāņa Reitera personībā un darbībā. Jau Reitera izcelsme (domājams, ka viņš bijis latvietis) un izglītība, kas pretnostata viņu, no vienas puses, vāciešiem, no otras – latviešiem, ir šo pretrunu pamatā.
Zemnieki bija izteikušies, ka mīlot Reiteru kā savu Mozu un nespējot iedomāties, ka viņa vietā nāktu mācītājs, kurš būtu uz vienu roku ar kungiem.

Garīgā literatūra latviešu valodā.
Savukārt pirmās luteriskās grāmatas ir tapušas Kurzemes hercogistē ar hercoga Jēkaba Ketlera aizgādību (viņš valdīja no 1642. līdz 1682.gadam).

Georgs Mancelis (1593-1654).
Dzimis Mežmuižas mācītāja ģimenē. Bijis mācītājs Vallē un Sērpilī. 1625.gadā strādājis Tērbatā – sākumā par mācītāju, vēlāk bijis Tērbatas universitātes profesors un rektors.…