Cilvēks barokā ir virzīts uz pārpersonisko. Indivīds sevi veido stūrgalvīgi un skarbi (valdnieki un karavadoņi lika sevi gleznot ietērptus krūšu bruņās). Cilvēka gribas darbības īstenais saturs ir aktīva paklausība absolūtajam garam un līdz ar to saistīšanās ar dievišķo spēku. Pateicoties tam, „es” pasaulē iegūst saturu, nozīmi un atbilstošu stāvokli. Tā kā baroka cilvēks vienmēr balstās uz sava „Es ideāla” postamentu, viņš visu uztver, viegli uzbudinās un ātri kļūst nedrošs. Dzīvs, ātrs kustīgums un strauja darbības virzienu maiņa raksturo baroka cilvēka rīcību. Spēja viegli uzbudināties liek viņa, interesēties par visu. Viss, kas ir jauns un moderns, rada viņā ziņkāri, tieksmi krāt mākslas darbus un savādus, kuriozus priekšmetus. Baroka cilvēka iezīme ir eksplozivitāte, sevis izsmelšana, uzbrūkošs aktīvisms. Viņu pilda emocijas un pātago kaislības.
Baroka impozantā interjera rotāšanai darina lielgabarīta mēbeles. Raksturīgākā no tām ir „kabinets” – no lādes izveidojies skapja paveids uz augstām kājiņām. Dīvāna un mīksto krēslu barokālās pazīmes ir lodes forma augšdaļā vai kājiņas.…