Autors uzskata, ka aizliegums izpaust informāciju par bērnu (ko arī apstiprināja Bāriņtiesas locekle, kas atbild par Bāriņtiesas kompetenci Viļakas novadā, Vecumu pagastā Ligija), daudzās iestādēs, kuras nodarbojas ar bērna interešu nodrošināšanu tiek klaji pārkāpts, kaut arī Bērna tiesību aizsardzības likuma 71. panta 1. daļā ir skaidri pateikts, ka informācija, kuru par bērnu ieguvis bērnu aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības vai citas iestādes darbinieks vai valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieks, pildot amata pienākumus, ir konfidenciāla, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas. Bet tai pašā laikā zvērests par šis informācijas neizpaušanu ir jānodod tikai bāriņtiesas priekšsēdētājam un tās locekļiem, un par tā pārkāpšanu var atstādināt no amata, bet tajā pašā laikā šis bērns savas problēmas var izstāstīt izglītības iestādes darbiniekam, un, tas pat nezinot par šāda likuma un panta eksistenci, visu iegūto informāciju, kuru ir uzticējis bērns, izpauž plašākā sabiedrībā, tādejādi radot psiholoģisku traumu personai, kas uzticējusi šo informāciju.
Autoraprāt, pats vienkāršākais risinājums šai problēmai būtu ieviest Bērnu tiesību aizsardzības likumā pantu, kas būtu šāds: Bērnu aprūpes, izglītības, sociālas palīdzības darbiniekus, kā arī citu valsts vai pašvaldību institūcijas darbiniekus, kuri nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzību, jāiepazīstina ar „Bērnu tiesību aizsardzības likumu”. Tādejādi tiktu nodrošināts, ka pat izglītības iestādes apkopējs, kas arī pieder pie izglītības iestādes darbiniekiem, zinātu, ka viņam nav tiesību izpaust informāciju, ko sniedzis tam bērns, kura psiholoģisko stāvokli un veselību apdraud šīs informācijas izplatīšana plašākai sabiedrībai.
…
