Franku ķēniņa Kārļa Lielā laikā bija impērijas uzplaukums, tika veicināts dažādu jaunievedumu process dažādās saimnieciskās jomās. Tika celtas pilis, tilti (pār Reinu un Mainu), veidotas pirmās Eiropas valsts pārvaldes struktūras, Reinas un Donavas iztekas tika savienotas ar kanālu, romāņu arhitektūra sāka izplatīties teritorijās uz ziemeļiem no Alpiem, pateicoties ķēniņa iniciatīvai. Tika veicināta izglītības attīstība, grāmatu izdošana, senu manuskriptu vākšana (ko var uzskatīt par tālākās renesanses iezīmēm). Atjaunojās tirdzniecība ar Angliju un Ziemeļjūras piekrasti. Kārlis Lielais izveidoja valsti, no kuras vēlāk izveidojās Francija un Vācija.
Līdz ar Kārļa Lielā nāvi, valsts tika sadalīta un zaudēja stabilitāti.
Huņņi – Centrālāzijas klejotāju tauta. 1. gadu tūkstotī p.m.ē. apdzīvoja Ķīnas ziemeļu daļu, Mongoliju un Baikāla reģionu, bet apmēram 3.-2. gs. p.m.ē. izveidoja savu valsti. Huņņu galvenā saimniecības nozare bija klaiņojoša lopkopība. Lopkopības nozare tiek atveidota arī viņu izveidotajā zvēru stilā. Iekarojot jaunas zemes, viņi pārsvarā nevēlējās iegūt jaunas teritorijas, bet gan bagātīgu laupījumu.
1.gs. huņņi sadalījās dienvidu un ziemeļu huņņos. Ziemeļu huņņi apdzīvoja Volgas baseinu un Urāla kalnu apvidus, bet dienvidu huņņi izveidoja valsti, kas aptvēra Vidusāziju līdz pat Indijai.
…
