Līdz 12./13.gs.
Politiskā attīstība
Latvija:
• Senās Latvijas iedzīvotāji dzīvoja lielās radinieku grupās – dzimtās, kopīgās apmetnēs, kurās bija vadonis. Vēlāk dzimtas sāka dalīties saimēs, kas saimniekoja patstāvīgi.
• Latvijas teritorijā dzīvojošie balti veidoja vairākas lielas ciltis – Žemaiši, augštaiši, senprūši, jātvingi, galindi, lībieši. Teritorija bija atkarībā no cilšu apmešanās vietas sadalīta pagastos, bet pagasti veidoja novadu, kura centrā bija pilskunga nocietinātā pils ar senpilsētu.
• Vēlāk veidojās no ciltīm ciemi apvienojot saimes teritoriālā kopībā.
• Kad radās bagātas saimes, tad sākās sirojumi. Kā rezultātā pilskungi izveidoja karadraudzes, kas gan aizsargāja novada iedzīvotājus, gan gāja sirojumos. Sirojumos saņemtie gūstekņi kļuva par nebrīvajiem kalpiem.
• Tirdzniecības rezultātā veidojās starptautiskas sadarbības ar Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas tirgotājiem.
• 7.gs. zviedru vikingi uzbruka kuršiem. Viņiem (vikingiem) izdevās izveidot nocietinātu apmetni, kas pastāvēja apmēram 200 gadu, līdz kurši zviedrus padzina.
• 9.gs. dāņu valdnieks sūtīja milzīgu floti, lai pakļautu kuršu zemes, bet kurši dāņus smagi sakāva un sagūstīja pusi no viņu kuģiem.
• 854.g. zviedru vikingi ieņēma kuršu lielāko pilsētu Apūli, pie kuras cīņā kuršiem zaudējot, piespieda viņus maksāt nodevas. Tomēr drīz vien kurši no šīs nodevu maksāšanas atbrīvojās.
• 1106.g. zemgaļi smagi sakāva skaitliski lielo Polockas kņaza armiju, kas iebruka viņu zemē.
• Krusta karu sākums, kad ieradās Meinards.
Lietuva:
Atkāpjoties ledājam, ceļojošas ciltis no dienvidiem sekoja tam, apgūstot jaunas teritorijas, veidojot pirmās apmetnes ari Baltijas teritorija. Šis pārsvarā
bija mednieku ciltis, kas sekoja ziemeļbriežu un, iespējams, ari pēdējo mamutu bariem.
Igaunija:
Ziemeļdaļas iedzīvotājiem ciešs kontakts ar Vislas upes grīvas un Zviedrijas teritorijas iedzīvotājiem.
No 1.- 4.gs. agrais dzelzs laikmets līdzšinējās mierīgās savstarpējas kaimiņattiecības maina savu raksturu (pirmās sadursmes ar skandināvu tautām).
Ap 6. gs pirmie karagājieni uz Igauniju.
Tirdzn. ceļi uz Kijevu, Romas impēriju un Stambulu.
No 9. gs Vikingu uzbrukumi vietējām ciltīm, tirdzniecības ceļu dēļ.
11.gs. igauņu sirojumi Zviedrijā un Dānijā.
Krievzemes kņazi sāk doties karagājienos (1030. gadā iebrūk Igaunijā un Tartu nodibina atbalsta punktu-Jurjevu, tikai pēc 30 gadiem viņus padzen).
12.gs. igauņi dodas kara gājienos uz Novgorodu un Pleskavu, notiek atbildes iebrukumi valsts dienvidaustrumos .
12.gs. beigās kaimiņos atradās kristietības zemes, kuras centās jau kopš 10.gs. ari Igaunijā izvērst kristietību.
…
