1.Baltijas valstu tiesību vēstures priekšmeta saturs un nozīme. Latvijas tiesību vēstures priekšmeta uzdevums ir – pētīt tiesisku normu attīstību zināmā laikā un vietā, pētīt, kā tiesības rodas, iegūst normatīvu spēku un atkal zaudē. Tiesību vēstures mērķis ir noskaidrot, kāpēc kādā laikmetā un vietā bija spēkā tieši tādas un ne citādas tiesības. Tiesības jāpēta to attīstībā. Latvijas tiesību vēsture ir īpaša domāšanas forma, kas cenšas aptvert pasauli – saprast caur tiesībām pagātnē tiesības tagadnē. Tiesību, vēstures priekšmeta, saturs ir atklāts caur notikumu attiecību kopu, ko veido: 1.valsts pārvaldes organizācijas īpatnības.2.sociāli ekonomiskās vajadzības. 3.tiesības, tieslietu sistēma un tās funkcionēšana. Tātad, tiesību vēstures uzdevums ir noskaidrot, kā tiesības mainās un kāpēc mainās. 2. Baltijas valstu tiesību vēstures periodizācija. 18.gs. Vācu mācītājs Lange ir ieteicis savu Latvijas vēstures periodizāciju; Mezolaiks, Poļu laiki, Zviedru laiki, Sakšu laiki, Mēra gads, Lielās šķūtes gs. 1. Baltu cilšu pirmo valstisko veidojumu periods. 2. Livonijas valstis, kā organizācija un tiesības 13.-16.gs. 3. Polijas pārvalde un tiesības Vidzemē un Latgalē 16.-18.gs. 4. Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts iekārta un tiesības. 1561-1795.g. 5. Zviedrijas pārvalde un tiesības Vidzemē 1629-1721.g. 6. Pārvalde un tiesības Latvijas teritorijā pēc tās iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā 18.gs-1918.g. 7.Latvijas Republikas valsts un tiesības 1918-1940.g 8. Latvijas Republikas inkorporācija Padomju Savienības sastāvā, Vācu okupācijas pārvalde un tiesības Latvijas teritorijā 1940-1945.g. 9. Padomju tiesību sistēma pēckara Latvijā 1945.-1991.g 3. Baltijas valstu tiesību vēstures avoti. Vēstures avots – jebkurš(a) jutekliski tverama informācija vai tās avots, kas ļauj uzzināt attīstības vēsturi. Lietišķie un etnogrāfiskie vēstures avoti. Lietišķie–saglabājušās ēkas, ielas, arhitektūru pieminekļi. Etnogrāfiskie – arheoloģiskajos izrakumos iegūtās rotaslietas, darbarīki, tautas folklora. Dokumentārie avoti. …