Trīs Baltijas valstis – Lietuva, Latvija, Igaunija, tas ir valstis, kuras jau no senlaikiem ir cieši saistīti. Neskatoties uz to, ka šiem tautām ir dažādas izcelsmes un citas atšķirības, tas ir valstis kuri ir ļoti līdzīgie gan vēsturiskā, gan kultūras ziņā.
Viena no būtiskākiem atšķirībām ir tautu izcelsme, igauņi ir somugru tauta, savukārt latvieši un lietuvieši pieder pie baltu tautām. Lai gan latvieši un lietuvieši runā baltu grupas valodās, tas ir pietiekami atšķirīgas lai lietuvieši un latvieši labi saprastu viens otru. Otrā ievērojamāka atšķirība ir tautu reliģijās piederībā. Igauņi pārsvarā ir luterāņi, lietuvieši katoļi, bet latvieši gan katoļi, gan luterāņi. Vēl viena nozīmīga atšķirība ir valstu agrīnajā vēsturē. Jau viduslaikos Lietuva ilgus gadus pastāvēja, ka neatkarīgais valsts, bet Latvijas un Igaunijas teritorijas bija gan Livonijas, gan Zviedrijas un Krievijas impērijas sastāvdaļas.
Taču Baltijas valstīm ir arī daudz kopīgas īpatnības. Pirmkārt galvenā īpatnība ir tas, ka gan Lietuva, gan Latvija un Igaunija atrodas pie Baltijas jūras. Otrkārt triju valstu vēsture ir daudz kopīgas sakritības. Piemēram 18.gs. beigās Krievijas impērija pakļāva sev lielāko daļu no Latvijas un Igaunijas teritorijas. Pēc pirmā pasaules kara, 1918.gadā Lietuvai, Latvijai un Igaunijai bija izdevies atgūt savu valsts neatkarību un pasludināt sevi par demokrātiskajām valstīm. Laika posms no 1918.gada līdz 1938.gadam iezīmējas šiem trim valstīm, ka ļoti veiksmīgs periods valstu saimnieciskā un politiskā dzīvē. Tās ātri kļuva pār plaukstošām, modernām lauksaimnieciskām valstīm, kas ļoti ātri pēc savas neatkarības proklamēšanas sasniedza ievērojamus rezultātus saimnieciskā, sociālajā un politiskā dzīvē.1 Šie panākumi vainagojās ar valstu uzņemšanu Tautas Savienībā 1921 gadā.…