Baltijas jūras nosaukumi

Vairākās nozīmēs Baltijas jūra ir pārākā — sekla, ar lēnu ūdens apmaiņu, vissaldākā pasaulē (tamdēļ arī visjutīgākā pret piesārņošanu), daudzu tautu apdzīvota un dažādās valodās locīta. Un tāds fakts, ka mūsu jūrai visos laikos ir vairāki nosaukumi. Laikmetu gaitā to ir sakrājies tik daudz, lai šodien, meklējot interesantāko, varētu teikt, ka Baltijas jūra ir visbagātākā ar nosaukumiem. To nav grūti izskaidrot, zinot vēstures notikumu bagātību.
Dabas zinātniekiem Baltijas jūra sākās pirms 11 000 gadiem ar tās veidošanās stadiju ūdenstilpēm. Tām ir savi nosaukumi, sākot ar Baltijas ledus ezeru, un tam sekojošo Ancilus ezeru (9000-8300), pēc kura caur Dāņu jūras šaurumiem, nu vajadzēja Joldijas jūras vārdu radīt. Svešādie nosaukumi piešķirti pateicoties raksturīgām gliemežu sugām. Sāļūdenim paceļoties dažus metrus augstākā līmenī par pašreizējo, pastāvēja Litorīnas jūra (7500-2800). (Šamējais gliemezis vēl esot dzīvs!) Un līdz pat mūsdienām pēdējos 28 gadsimtus peldam un peldamies Limnejas jūrā.…