Baltija no 16. līdz 18.gadsimtam

9.Apgaismība Baltijā.
Latvijā apgaismības idejas ienāca 18.gs. otrajā pusē un izplatījās izglītotās vācu sabiedrības pārstāvju vidū, atsevišķie vācieši atklāti rakstīja par latviešu zemnieku slikto stāvokli.
Mācītājs, vēlāk profesors Johans Georgs Eizens (1717 – 1779) uzskatīja, ka dzimtbūšana kavē attīstību.
„Pierādījums, ka tādā zemnieku iekārtā, ka zemnieks ir tādējādi sava kunga pavalstnieks, ka tam viņa lauku mājas pieder kā mantojums īpašums, ne tikai kungam daudz izdevīgāk, bet vispārīgi, uz kura balstoties valsts var kļūt visā pilnībā tik ziedoša, cik to vispārīgi atļauj zemes dabiskais raksturs, turpretim zemnieku dzimtbūšana ir augstākā mērā kaitīga tiklab kungam, kā valstij”
J. Eizena laika biedrs un mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders – Vecais Stenders (1714 – 1796) mācīja latviešiem (ar stāstiem un literāriem darbiem) tikumu un kungiem tēvišķīgo izturēšanos pret zemniekiem.
Kā spilgtākais pārstāvis ir Gārlībs Helvigs Merķelis (1769 – 1850). 1796.g. iznāk viņa darbs „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”,aprakstot grāmatā dzimtbūšanas postu un zemnieku stāvokli.
Viņš uzskatīja, ka no dzimtbūšanas var atteikties: muižnieki paši labprāt no tās atsakās, pie varas nāk apgaismotais monarhs vai arī tiek rīkota revolūcija.
…