Konspekts
Eksaktās un dabaszinātnes
Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
Bakterioloģija. Medicīniskā parazitoloģija-
Bakterioloģija. Medicīniskā parazitoloģija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Amebiāze | 4 |
2. | Lamblioze | 7 |
3. | Malārija | 9 |
4. | Trihanosomoze | 11 |
5. | Leišmanioze | 11 |
6. | Helminti | 12 |
6.1. | Helmintoze | 12 |
6.2. | Askardioze | 13 |
6.3. | Entrtobioze | 13 |
6.4. | Fasciolēze | 14 |
7. | Lenteņi Latvijā | 14 |
Izmantotie avoti | 16 |
7. Lenteņi Latvijā
Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam. Gremošanas sistēma ir pilnīgi reducējusies. Lenteņi parazitē arī cilvēkos. Lenteņu parazītismu cilvēkos sauc par teniozi. Atšķirībā no sūcējtārpiem un monogenejiem, lenteņiem ir pazudušas visas pazīmes, kas tos saista ar kādreiz brīvi dzīvojošajiem senčiem (ārējais parazītisms, acis, vāji attīstīta kutikula monogenejiem un citas pazīmes), turpretī tie daudz vairāk un pilnīgāk pielāgojušies parazītiskam dzīves veidam. No minētajām pazīmēm sevišķi raksturīga ir zarnu trakta pilnīga izzušana. Mainījusies arī ontoģenēze. Tā, piemēram, lenteņiem nav skaidri norobežotas dīgļlapas. Sūcējtārpu kāpuri attīstās ārējā vidē, turpretī lenteņu kāpuriem vienmēr ir parazītisks dzīves veids, un tikai dīgļi īsu laiku pavada arējā vidē. Bez tam daļa sūcējtārpu ir ektoparazīti, turpretī lenteņi ir tikai endoparazīti. Visi tie (dzimumgatavā stāvoklī) parasti dzīvo dažādu dzīvnieku zarnu kanālā, retāk žultsvados un ķermeņa dobumā. Ķermenis dorsoventrali saplacināts, izstiepts garas lentas veidā un sastāv no galvas jeb skoleksa (scolex), kakla un strobilas. Strobila sastāv no 3 līdz vairāk tūkstošiem posmu jeb proglotīdu. Retāk sastopami lenteņi ar neposmotu ķermeni. Uz galvas ir piesūcekņu un āķu piestiprināšanās orgāni. Parasti ir četri piesūcekņi, kas atrodas galvas priekšgala apmalē. Retāk piesūcekņu vietā ir divas gareniskas piesūkšanās bedrītes jeb botrijas. Āķi atrodas vai nu tieši galvas virspusē, vai uz īpaša ievelkama snuķa vienā vai vairākos apļos. Bieži āķu nemaz nav. Kakls ir augšanas zona, no kuras attīstās jauni posmi. Posmi parasti ir četrstūraini. Posmos metamēri atkārtojas tiem raksturīgais orgānu komplekss, proti, izvadkanāli, nervu stiegras, spēcīgi attīstītie dzimumorgāni. Ķermeni sedz kutikula, zem kuras stiepjas smalkas muskuļu šķiedras. …
Par medicīnisko parazitoloģiju sauc zinātni, kurā pētā parazitāros vienšūņus, kuri izraisa cilvēka saslimšanu. Parazitisms ir divu organismu kopdzīves forma, kurā abi organismi atrodas saistībā ar apkārtējo vidi un viens ar otru. Taču viens no organismiem savu dzīvi vada izmantojot saimnieka organismu. Par parazīta saimnieku sauc organismu, uz kura tas pavada visu savu dzīvi vai arī kādu noteiktu laiku, tas ir parazīta barošanās avots. Dažādām parazītiskām formām ir raksturīga saimnieku organismu maiņa dažādos dzīves periodos. Tāpēc parazītiem ir definitīvais jeb īstais saimnieks un pagaidu vai starpsaimnieks. Parazītiem piemīt ļoti augsta vairošanās spēja ar dzimumvairošanos vai hermafrodītismu. Dažām parazītu sugām ir raksturīga bezdzimumvairošanās. Tie vai nu dzemdē oliņas vai arī ir dzīvdzemdētāji. Ir raksturīga arī pašapaugļošanās.
- Bakterioloģija. Medicīniskā parazitoloģija
-
Helmintozes pārtikā
Konspekts5 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Bioloģija
- Infekciju slimības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Infekciju slimības
Konspekts augstskolai18
-
Helmintozes pārtikā
Konspekts augstskolai5
-
Sociālā rehabilitācija
Konspekts augstskolai9
-
Tiesu psihiatrija - kursa konspekts
Konspekts augstskolai41
-
Medicīna un tās galvenās nozares
Konspekts augstskolai4