Ārstēšana: B hepatītu iespējams izārstēt 2 mēnešu laikā un organismā izveidojas antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās. Nepilnīgas ārstēšanas rezultātā B hepatīts var attīstīties hroniskā formā.
Hroniska vīrushepatīta B ilgstošas ārstēšanas gadījumos izmanto lamivudīnu, entekaviru, adefoviru, pegilēto interferonu. Šī terapija vairumā gadījumu ir nepieciešama visu mūžu. Patoģenētiskai ārstēšanai lieto arī imūnregulējošus preperātus, piemēram, Viusid, kam piemīt arī zināma antivirāla darbība.
Profilakse: Ļoti efektīvs veids, kā izvairīties no saslimšanas ar B hepatītu, ir vakcinācija, kas nodrošina aizsardzību visa mūža garumā. Kopumā nepieciešams saņemt 3 potes 6 mēnešu laikā. Pirmās divas devas parasti dod ar viena mēneša intervālu, bet trešo devu 1-12 mēnešus vēlāk. No 1997.g. vīrushepatīta B vakcīnu saņem visi jaundzimušie.
Pacienta aprūpe/izglītošana:
Režīmam ir nozīme. Tam jābūt saudzējošam, lai organisms visus spēkus varētu veltīt atveseļošanai. Gultas režīms noteikti jāievēro smagos gadījumos un arī ārstēšanās stacionārā ir atkarīga no slimības gaitas, no slimnieka sadzīves apstākļiem un aprūpes iespējām.
…
