Patoģenēze
HBV infekcijai ir savdabīga patoģenēze. HBV neveic citolītisku iedarbību uz hepatocītu, nesagrauj šūnu, kurā pats parazitē. Hepatīta B gadījumā hepatocītu bojājums rodas imūnsistēmas reakcijas rezultātā.Imūnsistēma reaģē uz vīrusa antigēniem, kuri ekspresēti uz hepatocītu membrānām.
Imūnās atbildes izveidošanās procesā nozīme ir endogēnajam gamma interferolam, kas stimulē vīrusa antigēnu, sevišķi HbsAg un HbcAg, nokļūšanu uz hepatocīta membrānas HLA receptoriem, kas nepieciešams svešo gēnu atpazīšanai. Galvenais imūnšūnu mērķis ir cor antigēns, kas atrodas uz aknu šūnu membrānām. Imūnreakcijas, kas vērstas pret vīrusu un kuras noved pie hepatocītu citolīzes, piedalās citotoksiskās T šūnas, naturālie killeri, kā arī imūnie citotoksiskie kompleksi.
Ja infekcija notiek zīdaiņa vai bērna vecumā, atbrīvošanās no vīrusa nav efektīva, un veidojas hroniska infekcija. Nozīmīgi, ka infekcija, kas iegūta agrā bērnībā, diezgan pārliecinoši korelē ar sekojošo HCC attīstību, bet vīrusa nozīme kanceroģenēzes mehānismā nav skaidra.
Ja ar HBV inficējas imūnkompetentas pieaugušas personas, tās var atbrīvoties no vīrusa, kaut gan rodas paliekoši aknu bojājumi. Bet HBV infekcija pieaugušajiem var radīt nopietnas un pat letālas sekas. Īpaši pieaugušajiem ar novājinātu imūnsistēmu.
…
