Autortiesības saskaņā ar likumdošanu ir viss autora tiesību kopums uz paša radīto darbu, arī nepabeigtu darbu. Autoram attiecībā uz darbu ir gan personiskās tiesības, gan mantiskās tiesības. Darbi tiek datēti un parakstīti liecinieku klātbūtnē, un apzīmēti ar starptautiski atzītu autortiesību simbolu ©. Īpašumtiesības parasti pieder autoram, taču ir paredzēti citi gadījumi, kad tiesības pieder kolektīvam. Autoram ir jāparaksta savs darbs, līdz ar to norādot autortiesības, un datumu, no kura autortiesības stājas spēkā. Parasti lieto starptautiski atzīto simbolu ©. Gandrīz katra neautorizēta darba kopēšana ir pārkāpums. Likums gan pieļauj kopēšanu ierobežotā veidā konkrētos apstākļos bez komerciāliem motīviem. Tikai autortiesību īpašnieks var pavairot darbus, vai atļaut kādam citam to darīt.
Autortiesību būtība paredz tiesību subjektam absolūtas tiesības izmantot savu darbu un arī gūt augļus, ko sniedz darba izmantošana. Dotās tiesības parasti dēvē par autora mantiskajām tiesībām, kuras likumdošanā tiek nostiprinātas galvenokārt saskaņā ar divām - privilēģiju un īpašuma - koncepcijām, kā arī ar atbilstošu juridisko tehniku.
Saskaņā ar privilēģiju koncepciju autora radītais darbs pēc tā izziņošanas kļūst pieejams visai sabiedrībai, kura ar to var brīvi rīkoties (protams, ievērojot autora morālās tiesības), t.i., sabiedrībai tiek radīta brīva intelektuālā un ekonomiskā pieeja darbam. Savukārt autoram atkarībā no konkrētajiem politiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem un citiem faktoriem likumdošanā tiek noteiktas atsevišķas ekonomiska rakstura privilēģijas (ekskluzīvas tiesības), kas garantē viņam mantiska labuma gūšanu no sava darba izmantošanas. Šīs privilēģijas var būt dažāda veida, piemēram, reproducēšanas, izplatīšanas, publiska izpildījuma un citas mantiska rakstura tiesības.
…
