Saskaņā ar Latvijas Autortiesību likumu, kas pieņemts Saeimā 2000. gada 6. aprīlī, autortiesības ir autora ekskluzīvas tiesības kontrolēt sava darba, kas var būt literārie darbi, audiovizuālie darbi, dramatiskie un muzikālie darbi, horeogrāfiskie darbi un pantonīmas, muzikālie darbi u.c. kopēšanu un izmantošanu. Autora tiesības attiecās arī uz nepabeigtiem darbiem. Autortiesības rodas tiklīdz darbs ir radīts, bez jebkādu formalitāšu ievērošanas, tam jābūt oriģinālam un materializētam. Autortiesību aizsardzība ir izšķirošs priekšnosacījums industrijas attīstībai. Autortiesības dalās autora personiskajās tiesībās un autora mantiskajās tiesībās.
Autora mantiskās tiesības attiecas uz viņa radītā darba tālāku izmantošanu jebkurā veidā, saņemot atlīdzību gan par to, ka autors dod savu atļauju darbu izmantot, gan saņemot atlīdzību par katru darba izmantošanas veidu un reizi, izņemot atsevišķus ar likumu noteiktus gadījumus. Atļauju darba izmantošanai autortiesību jomā ir iespējams iegūt ar licenci vai licences līgumu. Autoram uz darba izmantošanu pieder šādas izņēmuma tiesības - publiskot darbu, publicēt, publiski izpildīt darbu, izplatīt darbu, raidīt, retranslēt, padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādejādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus, tieši vai netieši īslaicīgi reproducēt darbu, tulkot, aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu. Autora mantiskās tiesības ir mantojamas, ja autors tās nav savas dzīves laikā nodevis citai personai, tās pārdodot vai uzdāvinot, vai kādā citā veidā atsavinot, jo tad visas mantiskās tiesības pieder jaunajam īpašniekam, un tās vairs nevar mantot autora mantinieki. Mantiskās tiesības ir iespējams sadalīt, tādejādi dažas no tiesībām atsavināt vienai personai, bet pārējās citai. Autoram ir neatsavināmas tiesības saņemt atlīdzību par atsavinātu vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanas gadījumā. Pēc autora nāves šīs tiesības pāriet viņa mantiniekiem.
Autora personiskās tiesības atšķirībā no mantiskajām, autora dzīves laikā ir neatsavināmas, pat ja mantiskās tiesības autoram vairs nepieder. Autora personiskās tiesības ir autora tiesības tikt atzītam par autoru; uz vārda pienācīgu norādīšanu darba kopijās; izlemt par darba izziņošanu; atsaukt darbu; uz darba neaizskaramību un pretdarbību, ja aizskartas autora tiesības.
Daļa autora personisko tiesību pēc viņa nāves pāriet autortiesību mantiniekiem vai citiem autortiesību pārņēmējiem, taču nekad nevienam nevar pāriet tiesības uz autora vārdu un darba neaizskaramību, tādēļ publiskojot, reproducējot vai izplatot kāda autora darbu neizmantojot atsauci, tas tiek pārkāpts. Bieži šo nosacījumu neievēro masu medijos, kā arī augstskolu studenti nereti izmanto citu studentu darbus uzdodot tos par saviem.
Pēc pieredzes var teikt, ka visbiežāk tiek pārkāptas autora mantiskās tiesības. Ļoti masveidīgi visā pasaulē tiek pārkāpts autortiesību likums datorprogrammu izplatīšanas un lietošanas jomā. Jebkuru nepieciešamo ar autortiesībām aizsargāto datorprogrammu vai failu ir iespējams nelegāli lejupielādēt internetā un tālāk komerciāli izmantot, tādejādi radot zaudējumus to autoriem un pārkāpjot autortiesību likumu. Pret šīm darbībām cīnās audio un video ierakstu kompānijas, jo tas ievērojami samazina kompāniju peļņu.
Latvijā ir izplatīti autortiesību pārkāpumi, kad bez autora atļaujas tiek veikta dziesmu adaptācija citā valodā un mainīts dziesmas teksta saturs. Ļoti bieži šo dziesmu autori ir ārzemju mūziķi, kuriem par esošo pārkāpumu nav informācijas, līdz arto vainīgie paliek nesodīti.
Augstskolās plaši izplatīts ir plaģiātisms, kas ir citas personas izteikto vai uzrakstīto domu, izgudrojumu vai atklājumu paušana savā vārdā, t.i. nosaucot tos par saviem, nenorādot darba autoru un no kā citē vai smēlies ideju utt. Šāda rīcība ir autortiesību likumā 14. pantā minēto autora personisko tiesību rupjš pārkāpums, jo netiek pieminēta autorība, un 18. panta otrās daļas pārkāpums, jo ir pretrunā ar autora darba normālas izmatošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežo autora likumīgās intereses un rada viņam zaudējumus. …
