Autora darbu aizsardzība un sabiedrības tiesības pēc informācijas

Izmantojot autora darbu, gūstamais labums visbiežāk ir reāla peļņa. Piemēram, koncerta organizētājs to iegūst, pārdodot biļetes uz koncertu, kurā skan komponistu darbi. Izdevējs, izdodot grāmatas, kasetes vai kompaktdiskus, kur iekļauti autoru radošie darbi, arī gūst peļņu, tos pārdodot. Televīzija, pārdodot autoru darbus, piemēram, filmas, autorraidījumus, koncertus utt., kurus skatās liels skaits skatītāju, iegūst reklāmdevējus, kas samaksās pieklājīgas summas, lai viņu reklāmas tiktu iestarpinātas šajās filmās vai autorraidījumos.
Pastāv arī tāda veida autoru darbu izmantošanas veidi, kas nenotiek par maksu. Piemēram, tādi ir koncerti dažādu vēlēšanu kampaņu ietvaros, masu pasākumi (sacensības, spēles, u.c), reklāmas kampaņas. Taču tie, iespējams, dos rīkotājiem vēl lielāku labumu nekā tūlītēja peļņa. Vienā gadījumā tiek sasniegta popularitāte, kas var izrādīties noderīga, iegūstot zināmu stāvokli sabiedrībā, varu, godu utt., otrā- prece tiek padarīta pievilcīga pircēju acīs. Gala rezultātā tik un tā tiek gūts materiāls labums, vai nu tās ir labi atalgota darba iespējas, vai peļņa, ne vairs par autora darbu tiešu izmantošanu, bet gan par pārdoto ražojumu.( A.Sosnovska; 1997)
Kopumā var secināt, ka autoru darbu aizsardzība neierobežo sabiedrības vajadzību pēc informācijas un to var veiksmīgi apvienot. Autoriem, savu darbu aizsardzība, nodrošina to, ka viņu veikums netiks lietots bez atlīdzības, tādā veidā gūstot peļņu vai jeb kādu citu labumu.
…