Mūsdienu automobiļu būvē vis aktuālākā problēma ir izplūdes gāzu toksiskuma neitralizācija.
Pie šīs problēmas risināšanas ir iesaistīti ne tikai automobiļu ražotāji, bet arī augsti attīstīto valstu likumdošanas institūti. Kopējā sadarbība dod iespēju pastāvīgi uzlabot izgatavoto automobiļu ekoloģiskos rādītājus, taču likumdevēji pieļaujamās izplūdes gāzu izmešu normas nepārtraukti ierobežo.
Standarts OBD – I
Pirmais likumdošanas akts, saistīts ar automobiļu ekoloģiskajām problēmām, tika pieņemts 1985. gadā, ASV Kalifornijas štatā, ar nosaukumu CARB (California Air Resources Board). Pamatojoties uz šo dokumentu, 1988. gadā tika izstrādāts automobiļu ekoloģiskais standarts
OBD – I (Onboard Diagnostic – I), kurš Kalifornijā kļuva obligāts sākot ar 1989. gadu. Šis standarts balstīts uz to, ka tiek kontrolēti tādi automobiļa parametri, kas saistīti ar degvielas degšanu.
OBD – I standarts izvirzīja šādas pamatprasības:
• Obligāta borta diagnostikas sistēmas uzstādīšana uz automobiļa;
• Obligāta gaismas indikatora (CHECK ENGINE) esamība mēraparātu panelī, brīdināšanai par bojājuma izcelsmi, kādā no motora darbības vadības sistēmām;
• Borta diagnostikas sistēmai jāieraksta, jāsaglabā atmiņā un jāizdod kodi par visiem bojājumiem, kuri saistīti ar apkārtējās vides piesārņošanu;
• Borta diagnostikas prioritātei jāattiecas, pirmkārt uz atgāzu recirkulācijas sistēmu (EGR) un barošanas sistēmu, kuru bojājumi neizbēgami ir saistīti ar apkārtējās vides piesārņošanu.
Tajos gados OBD – I standarta pielietošana praksē nebija efektīva, jo elektroniskās motoru
vadības sistēmas bija vēl nepilnīgas, visi automobiļi nebija aprīkoti ar katalītiskajiem neitralizatoriem, netika kontrolēta degvielas tvaiku noplūde un pārtraukumi elektriskās dzirksteles
veidošanās procesā.
Standarts OBD - II
Prasību un rekomendāciju izstrāde, standartam OBD – II, tika veikta sadarbībā ar EPA (Environmental Protection Agency – aģentūra par apkārtējās vides aizsardzību – saistībā ar ASV valdību), CARB un SAE (automobiļu inženieru sabiedrība). Standarts OBD – II paredzēja daudz precīzāku motora darbības sistēmu, transmisiju, katalītisko neitralizatoru (katalizatoru) u.c. kontroli. Sākot ar 1996. gadu visi ASV pārdotie automobiļi atbilda OBD – II prasībām. Eiropā attiecīgie dokumenti, salīdzinot ar ASV, tika pieņemti ar nokavēšanos. Analoģiski noteikumi Eiropā – EOBD (European On Board Diagnostic) stājās spēkā šādos termiņos:
• automobiļiem ar benzīnmotoriem – 2000. gads;
• viegliem pasažieru un viegliem kravas automobiļiem
ar dīzeļmotoriem – 2004. gads;
• lielas jaudas kravas automobiļiem ar dīzeļmotoru – 2006. gads.
Sākot pielietot EOBD un OBD – II standartus, elektronisko sistēmu diagnostikas process ir unificēts (pakārtots vienai normai), jo iespējams vienu un to pašu skeneri, bez speciāliem adapteriem, pielietot visu automobiļu marku testēšanai.
…
