Es izvēlējos tematu „Autisms” jo atradu bibliotēkā vienu interesantu grāmatu „Desmit lietas, kas jāzina par bērniem ar autismu”- Elena Notboma. Es izlasīju tas sauktas desmit lietas, un mani tas ļoti ieenteresēja, jo šis lietas ir ļoti būtiskās un svarīgas, jo īpaši tādiem cilvēkiem, ka pedagogiem, kuri katru dienu strādā un saskaras ar bērniem.
Autisms ir visaptverošs attīstības traucējums, kas ir problēma visas dzīves garumā. Kanādā Izglītības ministrija to klasificē kā komunikācijas spēju traucējumu. To definē kā psihiskās attīstības traucējumu, kas saistīts ar grūtībām:
• zināšanu apguvē;
• spējā kontaktēties ar vidi;
• kustību jomā;
• uztverē, runā, valodā;
• bērna pirmsrunas simboliskā neverbālā izpausmē. [3; 239]
Autisms ir attīstības traucējums, kas iespaido cilvēka spēju komunicēt ar citiem, uztvert dažāda veida informāciju (redzes, dzirdes, taustes u.c.). Autisms iedalās dažādos līmeņos, no zema rīcībspējas zaudējuma līdz ļoti augstam rīcībspējas zaudējumam. Cilvēki, kuriem ir autisms ir mazkustīgi, ar ļoti zemām sociālajām iemaņām. [ 2 ]
Cita autisma definīcija norāda, ka autismam raksturīga smagi traucēta sociālās, saskarsmes attīstība; verbālā un neverbālā komunikācija var būt ļoti ierobežota vai ļoti vienveidīga. Skolēniem, kuriem ir autisms, ir ļoti ierobežots interešu un darbības loks un viņi noraidoši izturas pret pieaugušo vai vienaudžu centieniem pievērst viņus kaut kam citam. Ja bērnam ir izteikts autisms, viņš var ieslīgt eholālijā (visu laiku atkārto vārdus un skaņas) vai nenormālā ēdelīgumā (sāk ēst neēdamas lietas, priekšmetus). Smags autisms var izpausties arī citāda veida īpatnā uzvedībā.
…
