Piem.: zēns, 4 gadi, nerunā. Patīk ilgstoši griezties pa riņķi, patīk virināt durvis, patīk skatīties, kā strādā veļasmašīna. Baidās no lellēm, mehāniskām rotaļlietām un matu fēna. Jaunās vietās neiet iekšā, ja tomēr nav citas izejas, ļoti ilgstoši skaļi kliedz ( pat 45 minūtes). Bieži vien stipri kož sev rokā vai sit pa galvu. Pēc vecāku vārdiem, bērns valodu saprot. Pirmsskolas iestādi neapmeklē, jo pec vairākiem mēģinājumiem iekļauties bērnu vidē, vecāki nolēma, ka sūtīs bērnu dārziņa no 5 gadu vecuma.
Grāmatas zēnam neinteresē, televīzijā patīk skatīties reklāmas. Spēlēties nepatīk, labprāt klausās diskus ( tos pats prot uzlikt un ieslēgt). Vēlmes un vajadzības neizsaka patstāvīgi iet pie ledusskapja un ņem to, ko grib ēst.
Izvērtejot bērna valodas sapratni, tika konstatēts, ka bērns valodu saprot ļoti vāji. Nav izpratne par vienkaršiem priekšmetiem, darbībām, zēns uz savu vārdu neatsaucas, sevi nepazīst fotogrāfijā. Vecāki ar speciālistiem nav konsultējušies, jo arī „ tētis bērnībā ir vēlu sācis runāt ( 5 gados).
Ar ko sākt un kādas būtu ieteicamās tehnikas. Pirmkārt, vajadzētu bērnu nosūtīt pārbaudīt dzirdi. obligāti konsultēties pie neirologa un bērnu psihiatra diagnozes uzstādīšanai. Mazs bērns apgūst valodu mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli. Bērns kops dzimšanas klausās vecāku balsīs, mācās atšķirt priekšmetus, mācās saprast, ka priekšmeti, darbības u.c. apkārtējā pasaule tiek apzīmeti ar vārdiem, ka vārdiem ir nozīme , ka ar vārda ( arī mīmikas, žesta) palīdzību var nodot un saņemt informāciju.
…