Austrālija ir viena no valstīm kas praktiski ir nodrošinata ar visa veida minerāliem resursiem.
Pēdējos 40 gados derīgo izrakteņu ieguve Austrālijā paplašinājās, tagad šī valsts ir viena no lielākiem minerālvielu piegādātājām pasaules tirgū. Austrālija ir vienu no vadošiem boksītu, dimantu, cinka un cirkonija ieguvē. Austrālija aizņem 2. vietu pasaulē pēc boksītu un urāna eksporta, 3. vietu pēc zelta un alumīnija eksporta. Lielāka ieguves rūpniecības nozare ir ogļrūpniecība, akmeņogles veido 10% no Austrālijas eksporta. Kopēja ieguves rūpniecība 1995- 1996 gadā veidoja 4% IKP, bet šīs nozares produkcija veido 22% no eksporta.
Pagātnē vissvarīgākais minerālais resurss bija Austrālijā zelts . 1851- 1865 gadā atradnes Viktorijas un Dienvidvelsas štatā, kur atklāja pirmās zelta atradnes, ik gadus deva vidēji 70,8 tonnas zelta. Vēlāk atradnes tika atklātas Kvinslendā, Z un R Austrālijā. Pašlaik zeltu iegūst daudzos Austrālijas rajonos, bet pārsvarā ziemeļdaļā. Kopīgais apjoms 1995-1996g. bija iegūti 264 t zelta, 78% no tā Ziemeļaustrālijā, kur ir bagātas atradnes Kalguri.
Ziemeļaustrālijā arī iegūst dzelzs rūdu. 1964. gadā tika atklāti lieli dzelzs rūdas krājumi Pilbari rajonā. 1995-1996 gadā tika iegūtas 137,3 miljoni tonnu dzelzsrūdas, no tiem 92% eksportē. Pamatieguve atrodas Rietumaustālijā – Hamersli kalni, Hjumena un Goldsverta kalni. Pārējas atradnes atrodas Taleriga smailē, Kulanuka, Kulananobingā.…
